72% Latvijas uzņēmēju atzīst, ka, domājot par biznesa drošību, viņi primāri rūpējas par uzņēmuma sistēmu un tajos esošo datu drošību – izmanto tikai licencētas programmas, uzstāda ierīcēm paroles un antivīrusa programmatūras. Dažādus fiziskās drošības risinājumus uzņēmēji izmanto retāk, liecina pētījumu kompānijas Norstat Latvija un mobilo sakaru operatora BITE aptaujas rezultāti.
Piemēram, apsardzes pakalpojumus izmanto, kā arī piekļuvi uzņēmuma telpām ar kodiem, caurlaižu kartēm u.tml. ierobežo vidēji katrs otrais uzņēmējs, kamēr videonovērošanas risinājumus lieto 31%, bet «tīrā galda» politiku īsteno vien 28% aptaujāto uzņēmēju, liecina aptaujas rezultāti.
Aptauja arī apstiprina pasaules tendenci – ja vēl pirms 10–15 gadiem vārds «drošība» vairāk asociējās ar signalizāciju, caurlaižu skenēšanu, slēgtām durvīm un fizisko apsardzi, tagad vairāk tiek domāts par ierīču aizsardzību no kiberuzbrukumiem, kas ne vien notiek biežāk, bet ir arī mērķtiecīgāki un nopietnāki.
«Nav noslēpums, ka informācija ir viens no vērtīgākajiem uzņēmuma aktīviem. Tomēr fokusēties tikai uz kiberdrošību nav racionāli. Ir jādomā arī par biznesa fizisko drošību, jo, ja jebkuram cilvēkam ir iespēja brīvi iznest no uzņēmuma tā aprīkojumu, tostarp datorus, ārējos atmiņas nesējus vai dokumentus, viņš, līdzīgi kā kibernoziedznieks, var radīt uzņēmumam ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī informācijas noplūdes risku un reputācijas draudus,» uzsver BITES klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča.
Apdrošināšanas sabiedrības Balta dati liecina, ka «arī zagļi kļūst meistarīgāki un plāno savus noziegumus rūpīgāk, nodarot uzņēmējiem aizvien lielākus zaudējumus – kaut arī pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, atlīdzību pieteikumu skaits no juridiskām personām nav pieaudzis, vidējais izmaksāto atlīdzību apmērs pēdējos gados konstanti palielinās».
«Neraugoties uz to, nesankcionēta piekļuve uzņēmuma telpām, teritorijai uztrauc vien katru otro jeb 54% aptaujāto uzņēmēju. Interesanti, ka vairāk par šo jautājumu domā uzņēmēji Pierīgā un Zemgalē,» stāsta Balta.
Lai uzņēmējiem būtu mazāk jāraizējas par neparedzētiem, zādzību un vandālisma radītiem zaudējumiem, tehnoloģiju un drošību eksperti iesaka:
– Izvietot pie ieejas uz durvīm, datu centriem, serveru telpām, attālinātajos objektos, kur glabājas uzņēmuma materiālās vērtības, vai zonās, kurās notiek darbības ar naudu vai citiem vērtīgiem priekšmetiem, videonovērošanas kameras.
– Papildu drošībai pieslēgt portatīvos datorus un citas ierīces ar īpašiem drošības kabeļiem, kodētiem paliktņiem u.tml., lai tos nevar aiznest.
– Dokumentus, kas satur sensitīvu informāciju, un pārnēsājamos ārējos datu nesējus (ārējie cietie diski, zibatmiņas) turēt slēgtās atvilktnēs vai seifos.
– Ja darbinieki ikdienā strādā ar sensitīvu informāciju, ieviest uzņēmumā «tīrā galda» politiku, jo dokumenti nedrīkst būt pieejami svešām acīm ne darba laikā, ne pēc tā.
– Apdrošināt iekārtas, aprīkojumu un citas lietas, kas ir būtiskas pamatuzņēmējdarbības nodrošināšanai.
«Mēs, protams, varam mierināt ar domu, ka vandālisms un zādzības mums nedraud. Tomēr aicinu uzņēmējus aizdomāties, kas ir tās lietas, kas nodrošina mūsu biznesa pamatdarbību un kā rīkosimies brīdī, ja kaut kas notiks ar iekārtām, ierīcēm vai cilvēkiem, kas nes peļņu uzņēmumam,» tā Stankeviča.