Nākamā mācību gada sākuma un beigu laiks netiks mainīts, tā otrdien, 7. februārī, paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Savukārt jautājums par 2013./2014.mācību gada garumu vēl tiks vērtēts.
Jau vēstīts, ka Ķīlis diskutējot par īstenojamajām izglītības reformām piedāvāja pagarināt jau nākamo mācību gadu, bet no 2013./2014.mācību gada šādas izmaiņas iecerēts īstenot pavisam noteikti.
Ministrs gan iepriekš uzsvēra, ka izmaiņas varēs īstenot, ja iesaistītās puses – vecāki, skolotāji – to atbalstīs.
IZM bija apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidroja, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām.
IZM līdz šī mēneša vidum ir jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu datumu. Ministrs stāstīja, ka juristi noskaidros, vai ir iespējams tagad noteikt tikai mācību gada sākumu un lēmumu par mācību gada beigu noteikšanu pieņemt nākamā gada martā pēc tam, kad būs izvērtēta skolēnu noslodze.
Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaicīgi, tad 2012./2013.gadā mācību gads sāksies 3.septembrī un beigsies 2013.gada maija beigās. «Gadījumā, ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, ka jau 2013.gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem,» iepriekš skaidroja ministrs. Taču, sākot no 2013./2014.mācību gada, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs.
Ref: 103.000.103.547
Es gan neatbalstu pagarināt mācību gadu.Es uzskatu,ka piemeram ,oktobrī nau vajadzīgas brīvdienas-lūk jau pagarinās macību gads par veselu nedēļu(varbūt tikai 1-4klasei).Bērni jau maija mēnesī nespēj koncentrēties un mācīties ,kur nu vēl junijā mācīties…
Nu tad mācīsimies kā vecos laikos-arī sestdienas…
Es domāju, ka nevajag baidīties no reformām un turēties pie dzležainām tradīcijām, bet piekrītu, ka vajadzētu iedalīt vecuma grupās, sākās visiem vienādi, bet beidzās dažādi. tā arī skolotājiem atpūta un bērnu vajadzības izskatītas detalizētāk. Bet kas attiecas viispār uz izglītību, vairāk par laikiem mani uztrauc katostrofālais saturs. bērni tiek mācīti nevis darba tirgum un normālai dzīvei, bet krustvārdu mīklu minēšanai, un arī tās mīklas kļūst arvien švakākas.