Ķīnas valūtas rezerves šī gada trešajā ceturksnī pieaugušas par 194 miljardiem dolāru, sasniedzot 2.65 triljonus dolāru, tādējādi kļūstot par kārtējo rekordu.
Iepriekšējo trīs mēnešu laikā rezervju pieaugums bija vien 7.2 miljardi dolāru, taču straujā rezervju apjoma pieauguma būtiskākais iemesls ir valūtas kursu izmaiņas, tostarp dolāra kursa straujais kritums attiecībā pret eiro, vēsta Bloomberg.
Eiro sadārdzinājās par 9% un tik pat lielā mērā palielinājās tās rezerves, kas uzglabātas eiro valūtā.
Tajā pašā laikā rezervju apjoma palielināšanās ir cēlonis, kādēļ uz Ķīnu tiek izdarīts spiediens valsts veikto valūtu intervenču dēļ. Pēdējo mēnešu laikā Amerikas Savienoto valstu un Eiropas Savienības pārstāvju pretenzijas pret šādu Ķīnas rīcību kļuvušas jo uzstājīgākas. Ķīna apsūdzēta mākslīgā savas nacionālās valūtas kursa pazemināšanā, tā samazinot amerikāņu un eiropiešu preču konkurētspēju, salīdzinot ar Ķīnā ražoto produkciju un negatīvi ietekmējot globālās ekonomikas stabilizēšanos.
Ķīna ir pasaules līdere starptautisko rezervju apjoma ziņā.
Skatos naudiņa mazajiem ķipariem pieturās…