Mūsdienu Latvijā savdabīgi iedzīvojies aptuveni piecus gadsimtus pirms mūsu ēras dzīvojošā ķīniešu karavadoņa Sun Dzi aforisms. Ja «Padebešu impērijas» militārais stratēģis uzskatīja, ka, ilgāku laiku sēžot upes krastā, iespējams sagaidīt brīdi, kad garām aizpeldēs ienaidnieka līķis, tad mūsu vietējais politiskais «stratēģis» sagaidīja līdz pie viņa «atpeldēja» kārotais amats. Šis «stratēģis» ir Klāvs Olšteins, bet ilgi gaidītais amats – Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.
BNN jau rakstīja, kā pilnīgi «neatkarīgais» Saeimas deputāts Olšteins «izgrieza rokas» premjerministram Dombrovskim, lai iegūtu kāroto Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretārā amatu. Toreiz valdības galvas preses sekretārs Mārtiņš Panke uzsvēra, ka parlamentāro sekretāru izvēlēsies ministrs, bet nevis premjers.
Tas būtu pilnīgi loģiski, jo nozares parlamentārais sekretārs īsteno kontaktus starp ministriju un Saeimu. Darbs gan «kaulus nelauž»: ar būtiskiem jautājumiem uz parlamentu dodas pats ministrs, profesionālos jautājumus Saeimas komisijās saskaņo ministrijas eksperti, preses relīzes sagatavo preses dienesti, elektroniskās vēstules nosūta sekretārs. Par tādu «slodzi» parlamentārā sekretāra darba alga ir apmēram 1 000 lati. Piedevām vizītkarti rotā skanīgs, bet patiesībā ne pārāk autoritatīvs amata nosaukums.
Skat, galu galā sapnis piepildījās: Olšteinu iecēla par satiksmes ministra Aivja Roņa parlamentāro sekretāru. Pretēji premjera preses sekretāra apgalvojumam, Ronis ne vien neizvēlējās Olšteinu sev palīgos, bet pat īpaši neslēpj negatīvo attieksmi pret šo Saeimas «labās gribas sūtni». Vēl jo vairāk, bezpartejiskais Aivis nenoliedz iespēju atstāt amatu, bet tādā gadījumā saskaņā ar likumu Olšteins zaudēs sinekūru. Tiesa, jaunizceptā parlamentārā sekretāra materiālo stāvokli tas neietekmēs. Deputāta mandātu viņš nav nolicis un aptuveni 1300 latus lielo tautas priekšstāvja atalgojumu ir saglabājis. Tātad sanāk, ka Satiksmes ministrijā Klāvs funkcionē sabiedriskā kārtā. Ļoti atgādina bezmaksas veselības aizsardzību: kā maksā – tā arī ārstē.
Laba serve sliktā spēlē: Saeimas priekšsēdētāja un premjera partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa ievēroja, ka Olšteinam ir gana liela pieredze, lai kļūtu par parlamentāro sekretāru. Kāda tad ir tā pieredze?
Pieredze patiešām ir. Klāvs tirgoja kafiju un benzīnu degvielas uzpildes stacijā Statoil, kā arī kricelēja īsus rakstiņus Neatkarīgā Rīta Avīzē. Pabeidzis bakalauru kursus Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, iekārtojās juridiskā kantorī ar labskanīgu nosaukumu – Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija. Un uzreiz, nepaguvis kļūt par maģistru, iesēdās nu jau izčibējušā īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās biroja vadītāja krēslā.
Toreiz nevarēja iedomāties dzīvi bez piederības partijai Jaunais laiks. Kandidēja no šīs partijas 9.Saeimas vēlēšanās. Ievēlēts netika, tomēr nekur nepazuda – «pieredzes» izrādījās gana, lai kļūtu par ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku un vienlaikus, kā izcilam speciālistam siltumapgādē, par AS Rīgas siltums padomes locekli. Par to, cik kompetents bija Kampars ministra amatā, labāk neatminēties – tagad viņš ir partijas Vienotība ģenerālsekretārs. Toties Olšteins nonāca partijas magazīnā, kļuva par Jaunā laika valdes locekli, un, jau pateicoties Vienotības resursiem, tika ievēlēts par 10.Saeimas deputātu. Turklāt satuvinājās ar vienu no partijas līderiem Edgaru Jaunupu, kurš labu laiku pozicionējās kā tās «pelēkais kardināls».
Kad vairs nebija noslēpums, ka pastāv vienošanās nepieļaut prezidenta Zatlera ievēlēšanu uz otru termiņu, bet viņš, savukārt, par spīti tam uz tautas protesta viļņa pret oligarhiem veidos savu partiju, Jaunups & Co nevarēja neprātot par plānu, ka ne tikai saglabāt reālo varu Vienotības rokās, bet arī cik vien iespējams reducēt Zatlera partijas ietekmi līdz čika līmenim. Gribot negribot jāpiekrīt politiskajās aprindās izplatītajam uzskatam, ka šī plāna galvgalī tika izvirzīts Olšteins. Viņš publiski paziņoja, ka aiziet no savas partijas. Turklāt – rets gadījums Latvijas politiskajā praksē – «aizgājējs» ne ar pušplēsta vārda nepateica par to, kas viņu neapmierina partijā, bet Vienotība nebilda nevienu nosodošu vārdu par sava biedra politisko nodevību.
No Dombrovska-Āboltiņas-Jaunupa partijas mūsu varonis tiešā ceļā devās uz Zatlera Reformu partiju (ZRP), kur viņu varas intrigu nenorūdītie zatlerieši pieņēma ar atplestām rokām. Piedevām, Klāvs ne vien tika iekļauts partijas valdē, bet arī zem tās karogiem kļuva jau par 11.Saeimas deputātu. Šāds kārtējais kāpums netraucēja «nodevējam» aktīvi komunicēt ar «nodevības upuriem». Latvijas prese nedaudz patrokšņoja, taču norima, it kā sazīmējot, it kā nē, Olšteinu kādā Rīgas restorānā, Ģertrūdes ielā, kopā ar Jaunupu iestudējam savu Trojas zirga lomu aplenktajā Zatlera cietoksnī. BNN avoti parādīja mūsu korespondentam gan restorānu, gan galdiņu, pie kura iepriekšminētajiem diviem politiķiem līdzīgas personas regulāri ir tikušās un konfidenciāli sačukstējušās (skat. fotogrāfijas).
Lai kā tur būtu, tomēr tieši pēc šiem randiņiem ZRP nevis, kā visi gaidīja, kļuva par vadošo politisko spēku, bet gan tiku tikām sabruka, ka tās reitinga lauskas 2011. gada decembrī veidoja tikai 2,6%. Tieši Olšteins teju viscentīgāk tam pielika savu plecu, kopā ar pieciem «līdzdalībniekiem» pametot Zatleru tieši tad, kad eksprezidents gara acīm jau redzēja sevi valdības koalīcijas priekšgalā. Vienā mirklī no otrās nozīmīgākās Saeimas frakcijas pozīcijām ZRP aizklabēja parlamenta pažobelē. Bet tagad ZRP izvirzītais satiksmes ministrs Aivis Ronis ir spiests rēķināties ar faktu, ka parlamentā viņu pārstāv divkāršs «vilkatis».
Droši vien spīkerei Āboltiņa ir taisnība: Olšteinam ir neapskaužama pieredze.
Neatkarīgie politologi uzskata, ka Olšteina vietā visus gājienus izskaitļo blakus esoši lielmeistari. Kā iepriekš izteicās politoloģe Ilze Kreituse, viņam nav nedz pieredzes, nedz situācijas izpratnes satiksmes nozarē. Politoloģe Ilze Ostrovska sarunā ar BNN bija sarkastiskāka, piebilstot – teiktais ir tikai viņas apsvērumi, bet nevis apvainošana.
«Visa Olšteinā politiskā biogrāfija rāda, ka viņš ir izteikts «melnais zirdziņš». Viņa karjera izskatās dīvaini, bet motivācija, kāpēc viņš izstājās no Zatlera Reformu partijas – efemera… Es domāju, Olšteina sešinieku iespēlēja esošā sasaukuma Saeimā, lai iznīcinātu ZRP. Turpinot, kādēļ viņš pieliek tik lielas pūles, lai kļūtu par parlamentāro sekretāru? Uzskatu, ka aiz viņa stāv tie paši cilvēki, ka stāvēja aiz Kempmayer LTD afēras jeb blēdības ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, kurā figurēja Andris Šķēle, kā arī ar viņu saistītie ierēdņi un biznesmeņi. Viņi nav nolikuši ieročus. Satiksmes ministrija tiem joprojām ir gards kumoss. Tādēļ Olšteins kā viņu lobists ministrijā lieliski iekļaujas šajā shēmā», stāsta I.Ostrovska.
Politoloģe arī uzskata, ka parlamentāro sekretāru amati visās Latvijas ministrijās ar to augstajām algām un sociālajiem «izpletņiem» ir pievilcīgi ļaudīm, kas vispirmām kārtām domā par pašlabumu, bet nevis par dzimtās zemes attīstību.
«Latvijā ir izveidojusies dīvaina situācija: parlamentārie sekretāri mums vairāk pārstāv izpildvaru, bet nevis likumdevēju – lai gan vajadzētu būt otrādi! Es uzskatu, ka neoficiāli tāds amats ir paredzēts biznesa lobismam, kas saistīts ar vieniem vai otriem projektiem, atļaujām, konkursiem», rezumē Ostrovskas kundze.
Ref: 017.010.000.892
Lasot so raxtu man radas tada sajuta,ka raxta veidotajam ir kadas domstarpibas ar Klavu,un kada starpiba kur Klavs ir stradajis pirms tam. Paskatieties kas ir Lv prezidents, izbijis arsts!Un kada pieredze prezidenta amatam ir bijusajam arstam???
Parlamentaaraa sekretaara algu nevar anjemt ja esi jau Saeimas deputaats… Vai arii jaizveelas kuru sanjemsi – deputaat, vai parlamentara sekretaara algu!
Nu katra zinja autos galiigi nav pacenties! Neprofesionals darbs! Kauns par taadu “zhurnalistiku”!
A.Bērziņš ir ārsts??? :D Varbūt latviešu sakāmvārdos. ;) Un darba pieredzei ir nozīme – kandidējot uz jebkādu amatu šim faktoram ir nozīme. To, ka LV augstos amatos bieži vien darba pieredze tiek vērtēta daudz zemāk par spēju “izbīdīt” kāda intereses, nevajadzētu uzskatīt par normu un pieņemamu praksi.