Saistībā ar informācijas noplūdi pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām vērienīgajām kratīšanām šodien Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka 31.maijā sākts kriminālprocess par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu. Šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Kriminālprocess nosūtīts Drošības policijai izmeklēšanas veikšanai.
Par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā ziņots, pagājušajā trešdienā, 25.maijā, no rīta, pirms KNAB veica virkni kratīšanu pie amatpersonām un citviet, Neatkarīgā Rīta Avīze ziņoja, ka tiekot gatavota «skaļa specoperācija».
Vērienīgās kratīšanas ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajos īpašumos KNABveicis saistībā ar 20.maijā ierosinātu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Tā saucamajā oligarhu lietā kopumā ir iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā jau veiktas 42 kratīšanas.