Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri trešdien, 23.janvārī, parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu, teikts Jaunās Vienotības paziņojumā.
Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.
BNN jau ziņoja, ka Saeima trešdien, 23.janvārī, ap plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.
Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts – tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.
Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji – Jaunā Vienotība (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par (AP) un Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībās pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet KPV LV – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
KPV LV nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par valdību. Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģina izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Otrais mēģinājums bija uzticēts Aldim Gobzemam.
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.