Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) tikās ar Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu un tikšanās laikā vienojās par darba attiecību pārtraukšanu VVD, BNN informē Pūces padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa.
Vārpiņa pastāstīja, ka tikšanās laikā ministrs un ģenerāldirektore vienojās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar šā gada 29. janvāri. Tuvākajā laikā tiks iecelts pienākumu izpildītājs Valsts vides dienestā.
Jau ziņots, ka 2016.gada augustā VID amatpersonas pārbaudījušas Koļegovas brāļa Imanta Zudāna uzņēmumam adresētu sūtījumu Rīgas lidostā, un tā bijusi plānveida pārbaude.
VID ģenerāldirektora p. i. Dace Pelēkā toreiz pauda, ka tic, ka VID un Finanšu policijas darbinieki, pētot Koļegovas deklarācijas, bijuši neitrāli savā darbībā un rīkojušies atbilstoši likumam.
Pelēkās pratināšana 23.oktobrī nenotiks, jo viņa šajā datumā būšot komandējumā.
Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei augustā tika teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
T’qaat ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
Vienotības iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotība sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs.
12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
Firmas.lv dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā Pallog un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla Pallog līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu «aplokšņu algu» maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.
Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no Pallogs viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā –380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).
Pallogs peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.