«Latvijai iebilstot pret Eiropas Savienībā piedāvāto kvotu sistēmu, Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministri valdības sēdē pieņēmuši lēmumu brīvprātīgi Latvijā uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas. Būtībā šobrīd sekojam pārējo Baltijas valstu piemēram, nosakot savas valsts kapacitāti un iespējas bēgļu uzņemšanā. Tiktāl viss būtu pieņemams, ja vien valdība būtu spējīga atbildēt uz deputātus interesējošajiem jautājumiem un pamatot savu lēmumu,» norāda Saeimas deputāts Rihards Kols, kuru paredzēts atbrīvot no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārā sekretāra amata.
Kols bijis to 45 Saeimas deputātu vidū, kas parakstīja iniciatīvu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi saistībā ar jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Lēmumprojekts izvirzīts, balstoties uz valdības pieņemto lēmumu brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus no Ziemeļāfrikas, un paredz uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada 13.jūlijam sagatavot un iesniegt Saeimai detalizētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Ministru prezidente ceturtdien, 9.jūlijā, viņu informēja, ka par sava paraksta pievienošanu šim lēmumprojektam, Kols tiek atbrīvots no sava amata kā Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs.
«Uzskatu, ka pieņemtie lēmumi bēgļu jautājumos var gan būtiski ietekmēt mūsu valsts drošību un labklājību, gan arī mūsu nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā ilgtermiņā. Diemžēl līdz pat šim brīdim neviens no 250 bēgļu uzņemšanas atbalstītājiem un virzītājiem nav spējis atbildēt uz normāliem, pat obligāti uzdodamiem jautājumiem, pieņemot tik būtiskus lēmumus – nav skaidrības ne par integrācijas un infrastruktūras jautājumiem, ne finansiālajiem aspektiem, kas ar to saistīti. Neesam informēti par to, cik sagatavoti darbam ar bēgļiem ir mūsu drošības un sociālie dienesti, neesam arī izvērtējuši saistītos riskus vai pat sagatavojuši rīcības plānu. Kritēriji, kā nokļuvām līdz skaitlim 250, arī nav skaidri.
Pēc vēršanās dažādās institūcijās un runājot personīgi ar valdības pārstāvjiem, lūdzot pamatojumus un skaidrojumus ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem aspektiem, viss, ko esam saņēmuši, ir lempīga atbilžu meklēšana, vietā un nevietā piesauktu solidaritāti vai koalīcijas līgumu, izvēles un brīvprātīguma principiem, kā arī citus ar lietu saistītus un nesaistītus terminus. Šķiet, valdībai pašai nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ticis pieņemts šis lēmums, kas valstij būs saistošs un ar kura sekām būs jātiek galā ne vien šai, bet arī nākošajām valdībām un Latvijas sabiedrībai. Ja balstāmies uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacīto, skaitli 250 esam ieguvuši, balstoties uz tā saukto «Luksemburgas formulu» – aprēķinu, ko plānots izmantot, ieviešot kvotu sistēmu. Tātad faktiski valdība plāno izpildīt kvotu sistēmu, kas, savukārt, ir skaidrs iepriekš izvirzītās nacionālās pozīcijas pārkāpums,» skaidro Kols.
Viņaprāt, «argumentācija, ka, parakstot šo lēmumprojektu, ticis pārkāpts koalīcijas līgums, neiztur kritiku – koalīcijas līgums neattiecas uz valdības darbu, bet gan uz Saeimu; šīs institūcijas ne bez iemesla ir nodalītas. Fakts, ka parlamenta pārstāvji, tostarp es, Latvijā, parlamentārā republikā, vēlas iepazīties ar argumentāciju un pamatojumiem, kas izmantoti šī lēmuma pieņemšanā, nav nekas ārkārtējs. Arī izskanējušie apgalvojumi, ka Nacionālā apvienība ir «pieslējusies» opozīcijas izvirzītajiem ierosinājumam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir sabiedrību maldinoši – kā jau iepriekš plaši izskanējis publiskajā telpā, Nacionālā apvienība jau nedēļas sākumā asi nosodīja partiju Vienotība un ZZS ministru pieņemto lēmumu pakļauties «brīvprātīgo kvotu» absurdam un ziņoja, ka strādās šī jautājuma risināšanas Saeimā.»
«Valdība ir pieņēmusi lēmumu, kuram argumentāciju un pamatojumus tā cenšas piemeklēt un «pievilkt» tikai pēc tam, ir absurds un pieprasa plašāku sabiedrības un arī Saeimas izvērtējumu par tā pamatotību. Centieni apturēt pilnīgi adekvātu un saprotamu iniciatīvu no Saeimas deputātu puses ir ne vien absurdi, bet arī liecina par vēlmi klusībā «izbīdīt» dažādus lēmumus, pozicionējot tos kā valdības vairākuma pozīciju. Par to liecina arī Saeimas ārkārtas sēdē notikušais, kura kvoruma trūkuma dēļ nenotika – tas ir tīrs un neatšķaidīts politiskais farss ar mērķi izvairīties no jebkādu skaidrojumu sniegšanas parlamentam un sabiedrībai,» teic Kols.
«Ministru prezidentes piedāvātā alternatīva manai atbrīvošanai no amata – uzņemties personīgi koordinēt bēgļu uzņemšanas jautājuma risināšanu valstī, tajā skaitā arī integrācijas un valodas apguves jautājumu risinājumu ieviešanu – raisa pat nelielu smaidu. Varu tikai pabrīnīties, cik strauji valstī tiek pieņemti lēmumi, izgudroti jauni, ļoti nopietni posteņi un atrasti administratīvie resursi, lai ieviestu šādu jaunu «koordinatora» amatu, par kuru līdz pat ceturtdienas pēcpusdienai neviens nekad nebija dzirdējis,» tā Kols.
«Pateicos Straujumas kundzei par līdzšinējo sadarbību prezidentūras ietvaros. Diemžēl mūsu darba attiecību pārtraukšanu pavada neliela vilšanās sajūta – gan par to, ka politisko spēlīšu vidū tikusi aizmirsta jebkāda korekta, juridiski pamatota vai tīri cilvēcīgi pieņemama attieksme un etiķete darba attiecību jautājumu risināšanā, gan par sagrozītajiem paziņojumiem, ar kādiem nāk klajā Ministru prezidentes preses pārstāvji,» politiķis norāda savā paziņojumā medijiem.
Arī Nacionālā apvienība (NA) medijiem izplatītajā paziņojumā pauž nepatīkamu pārsteigumu par Ministru prezidentes lēmumu atbrīvot Kolu no premjerministres parlamentārā sekretāra pienākumiem.
«Kols ir diplomēts politologs ar pieredzi ārpolitikā, NA biedrs un Saeimas deputāts. Kopš 2014.gada oktobra Kols pildīja Ministru prezidentes parlamentārā sekretāra darbu. Visu Latvijas prezidentūras ES Padomē laiku sadarbība starp premjerministri un tās parlamentāro sekretāru ir bijusi veiksmīga un vērsta uz atvērtu dialogu un konstruktīvu rīcību. Līdz ar to Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas rīkojumam nav objektīva pamata. Atbrīvošana no amata drīzāk vērtējama kā nosodījums par politiski atšķirīgu viedokli bēgļu jautājumā,» teikts politiskā spēka paziņojumā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka šāda valdības vadītājas rīcība ir Vienotības vājuma pazīme. Tā vietā, lai atbilstoši demokrātiskas valsts principiem amatpersonas skaidrotu savu pozīciju un atklātās diskusijās meklētu valsts interesēm labākos risinājumus, notiek samierināšanās ar valstij neizdevīgu Eiropas Komisijas pozīciju ar tālejošām negatīvām sekām. Savukārt tie, kas pauž pretēju viedokli, tiek nostumti malā.
Nacionālā apvienība jau iepriekš paudusi viedokli, ka Latvija okupācijas rezultātā pret savu gribu ir uzņēmusi vairāk imigrantu nekā ikviena cita Eiropas Savienības valsts, tāpēc jaunu patvēruma meklētāju piespiedu uzņemšana nozīmētu ne tikai apdraudējumu latviskai videi, bet arī nacionālai drošībai. Turklāt nav tādu starptautisku normu, kas uzliktu Latvijai pienākumu pieņemt jebkādas «bēgļu kvotas».
«Latvijai kā suverēnai valstij ir tiesības pašai noteikt migrācijas politiku, nevis bez ierunām pakļauties Eiropas Komisijas uzstādījumiem,» domā NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Kā ziņots, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deputāti ceturtdien, 9.jūlijā, kvoruma trūkuma dēļ līdz galam neizskatīja opozīcijas partiju un nacionālās apvienības iesniegto lēmumprojektu uzdot Ministru kabinetam sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.
Saeimas sēdē kvoruma nebija, jo balsojumā nepiedalījās Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ sēde tika pasludināta par slēgtu.
Ref: 102.000.102.10271
Vienotība un ZZS pašas sev bedri rok un šauj kājā. vismaz būtu patēlojušas, ka bēgļu jautājums tās arī ļoti satrauc
Vienotības centieni rakt bedri NA IR BEZJĒDZĪGI.Straujuma ir tikai izpildītāja.Diriģents jau ir visiem zināma persona.Piebildīšu-kas otram bedri rok-pats iekrīt(sens tautas gudrība).