Konkurences padome (KP) aicina pārskatīt normatīvajā regulējumā esošos ierobežojumus, lai novērstu barjeras uzņēmēju ienākšanai un darbībai individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojuma tirgū.
Padome arī aicina pašvaldības izvērtēt, vai to kapitālsabiedrību darbība šajā tirgū ir nepieciešama.
Turklāt pašvaldības, pieņemot saistošos noteikumus un izdodot citus administratīvos aktus, nedrīkst radīt savām kapitālsabiedrībām priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, uzsver KP.
Iestāde atgādina, ka pašvaldībai ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot daudzdzīvokļu māju, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņem tās pārvaldīšanu. Tomēr Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka to, kā pašvaldībai pārvaldīt mājokli, mākslīgi nodala individuālā ūdens patēriņa skaitītāja maiņas pakalpojumu no skaitītāja plombēšanas pakalpojuma, turklāt nosakot, ka otrais ir jānodrošina mājas pārvaldnieka jeb apsaimniekotāja klātbūtnē, kas padomes ieskatā rada būtiskas barjeras privātuzņēmēju darbībai tirgū.
KP ieskatā pastāv iespēja, ka šos noteikumus var izmantot, lai nostiprinātu pašvaldības kapitālsabiedrības pozīcijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas tirgū.
Skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojums ir uzskatāms par vienotu pakalpojumu, uzskata KP un norāda, ka arī pašas pašvaldības ar saviem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem radījušas konkurences ierobežojumus šajā tirgū. Piemēram, beztermiņa nomas maksas noteikšana par skaitītāju maiņu ietekmē dzīvokļu īpašnieku tiesības izvēlēties ar pašvaldību nesaistītu pakalpojumu sniedzēju, kā arī individuālo pakalpojumu sniedzēju skaitītāju maiņas aktu nepieņemšana ierobežo to darbību tirgū un ir uzskatāma par iejaukšanos dzīvokļu īpašnieku kompetencē par piemērotākā pakalpojuma sniedzēja izvēli.
Lasiet arī: OECD: Konkurences padomes darbībai Latvijā būtu nepieciešams lielāks finansējums
KP tirgus uzraudzībā secina, ka konkurenci tirgū ietekmē arī lielais daudzdzīvokļu māju skaits, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības. To ir vairāk nekā 70% no daudzdzīvokļu mājām tirgus uzraudzībā vērtētajās lielākajās pilsētās Latvijā. Tas saistīts ar dzīvokļu īpašnieku pasivitāti, pārņemot pārvaldīšanas tiesības.
Atsevišķu pašvaldību teritorijās konkurences situācija ir labāka, ņemot vērā, ka tajās ir vairāk daudzdzīvokļu māju, kuru pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, skaidro padomē. Attiecīgi šajās mājās apsaimniekotājam nav tiesiska pamata ne pieprasīt līguma slēgšanu ar konkrētu individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas pakalpojuma sniedzēju, ne arī nepamatoti ierobežot individuālo pakalpojumu sniedzēju iespējas patstāvīgi mainīt un plombēt individuālos ūdens patēriņa skaitītājus.
KP uzskata, ka konkurenci individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojuma tirgū pozitīvi ietekmētu aktīvāka pārvaldīšanas tiesību pārņemšana no pašvaldības, jo tādējādi pakalpojuma sniedzēji netiktu ierobežoti brīvi konkurēt ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem.
Tā rezultātā patērētājiem – dzīvokļu īpašniekiem – būtu iespējams saņemt cenas, ātruma, kvalitātes ziņā konkurētspējīgāku pakalpojumu, vērtē padomē.
Lai mazinātu konstatētos normatīvā regulējuma ierobežojumus konkurencei, KP rosina Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju atcelt normatīvajā regulējumā esošo nosacījumu, kas prasa individuālā ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vietu noplombēt pārvaldnieka klātbūtnē.
Lasiet arī: Plāno par diviem gadiem pagarināt jaunāko ūdens skaitītāju pārbaudes periodu
KP atgādina, ka pašvaldības un to kapitālsabiedrības nedrīkst ietekmēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, izvēloties individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojumu sniedzēju. Tāpat pašvaldībai ir jānodrošina, ka tās kapitālsabiedrību apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir savlaicīgi informēti par pašvaldības apsaimniekotāja noteikto kārtību skaitītāju plombēšanai un citiem nosacījumiem. Būtiski, ka apsaimniekotājam nav pamata prasīt samaksu no individuālā pakalpojuma sniedzēja vai papildu no dzīvokļa īpašnieka par savu klātbūtni, plombējot individuālā ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vietu. Maksai par pārvaldnieka klātbūtni jābūt iekļautai apsaimniekošanas maksā.
Papildu tam nepieciešams pārvērtēt, vai pašvaldības kapitālsabiedrību dalība individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojumu tirgū atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta nosacījumiem. Ja nav konstatējama tirgus nepilnība, pašvaldībai būtu jāatsakās no pakalpojuma sniegšanas. Tāpat pašvaldībai, pieņemot saistošos noteikumus vai izdodot citus administratīvos aktus, jāievēro konkurences neitralitātes princips. Pretējā gadījumā situācija, kad pašvaldības sev piederošām kapitālsabiedrībām nodrošina kādas priekšrocības, kas nav pieejamas citiem pakalpojuma sniedzējiem, no nākamā gada var tikt vērtēta kā Konkurences likuma pārkāpums. Savukārt, ja tiktu konstatēts, ka pašvaldībai piederošais komersants tirgū ir dominējošā stāvoklī, tam var tikt piemērota atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.