Tieslietu padomes izsludinātajam ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam noteiktajā termiņā pieteikušies astoņi kandidāti, ziņo padomes pārstāve Rasma Zvejniece.
Viņa atzīmēja, ka Tieslietu padomes sekretariāts pārbaudīs, vai iesniegtie dokumenti apliecina katra pretendenta atbilstību Prokuratūras likumā izvirzītajām prasībām, proti, vecuma, pilsonības, izglītības, darba stāža un citām prasībām.
Par pretendentiem, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, tiks pieprasīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinums par atbilstību likumā Par valsts noslēpumu noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Pretendenti, kuri neatbildīs Prokuratūras likuma 36.pantā izvirzītajām prasībām vai kuri nebūs saņēmuši pozitīvu atzinumu, turpmākajā konkursa norisē nepiedalīsies.
To pretendentu, kas saņems pozitīvu SAB atzinumu, iesniegtās Prokuratūras attīstības koncepcijas tiks publicētas Augstākās tiesas mājaslapā un Latvijas Vēstneša portālā un viņi tiks aicināti uz Tieslietu padomes sēdi.
Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.
Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.
BNN jau iepriekš vēstīja, ka konkursā uz ģenerālprokurora amatu plānoja kandidēt četri prokurori, bet viens jurists gala lēmumu aprīļa sākumā lēmumu nebija pieņēmis.
Ar prokuratūras preses sekretāres Lauras Majevskas starpniecību Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs atzina, ka plāno kandidēt uz minēto amatu.
Lasiet arī: BNN ziņo | Juris Juriss kandidēs uz ģenerālprokurora amatu
Iepriekš kuluāros un publiskajā telpā bija izskanējis, ka starp iespējamiem kandidātiem varētu būt arī citi juristi. Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko ar Majevskas starpniecību norādīja, ka uz ģenerālprokurora amatu nekandidēs.
Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis un prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja, ka starp kandidātiem ir arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns un Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis.
Uz ģenerālprokurora amatu var pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.
Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.