Konstatēta četru Rigvir zāļu sēriju neatbilstība specifikācijai atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) testu rezultātiem, informē Biotehnoloģiju farmācijas uzņēmums Rigvir Group.
Pretvēža medikamentu ražotāji uzsver, ka zāļu sēriju izplatīšana ir apturēta un nav konstatēts apdraudējums pacientu veselībai un drošībai. «Konstatēta nebūtiska un īstermiņa eventuāla ietekme uz terapeitisko efektivitāti nelielam zāļu daudzumam, kas ticis realizēts,» atzīst Rigvir ražotāji.
Uzņēmums arī norāda uz iepriekš medijos izskanējušajiem Lielbritānijas NIBSC laboratorijā (Medicines & Healthcare products Regulatory Agency) veikto testu rezultātiem, kas apstrīdēja medikamenta esošā vīrusa daudzumu. «Tikušas izmantotas dažādas metodes un šūnu kultūras, līdz ar ko būtu jāveic salīdzinošie izmeklējumi, lai noskaidrotu rezultātu lielo atšķirību cēloņus. Nav arī pamata apšaubīt LIC testu rezultātus, jo LIC ir WHO [World Health Organization – Pasaules Veselības organizācija] akreditēta references laboratorija ar ilggadīgu pieredzi vīrusu titrēšanā un validētu metodi,» pauž uzņēmuma pārstāvji.
Zāļu ražotājs apgalvo, ka neatbilstība specifikācijai ir saistīta ar vairāku ārēju apstākļu kopumu, t.sk. attiecībā uz uzglabāšanas nosacījumiem. «Visas nepilnības un riski ir novēršami īstermiņā sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām,» pauž uzņēmums.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka Rigvir 2019.gada martā uz laiku apturējis zāļu izplatīšanu Latvijā, pamatojoties ar finanšu apsvērumiem. Tiesa, uzņēmums saglabā spēkā esošo zāļu reģistrāciju.
LTV raidījums de facto 2017.gadā ziņoja, ka trīs profesionālās ārstu organizācijas, tostarp, Latvijas Onkologu asociācija, Veselības ministrijai un virknei citu iestāžu nosūtīja vēstuli, kurā apšaubīja Rigvir efektivitāti. Eksperti norādīja, ka pētījumi un publikācijas par zāļu efektivitāti ir ļoti zemas. Piemēram, vienā no pētījumiem esot analizētas divas pacientu grupas – vieni lietojuši Rigvir, bet citi nē. Vēstules autoru ieskatā šī pētījuma rezultāti apšaubāmi, jo Rigvir grupā pacienti lietojuši arī ķīmijterapiju. Savukārt citās divās publikācijās pētīti nevis paši pacienti, bet vienkārši ārstu pieraksti no pacientu kartītēm, kas mēdz būt nepilnīgi, un tas nav pietiekošs līmenis, lai medikamentam varētu uzticēties, kritiku pauduši mediķi.
