Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ar vīrusu saslimuši 4 000 sociālo centru klienti, kas ir gandrīz trešā daļa no 13 000 sociālo aprūpes centros esošajiem klientiem, bet 146 pansionātu iemītnieki miruši, vēsta žurnāls Ir, atsaucoties uz Labklājības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopoto informāciju.
Tāpat kopumā ir inficējušies 1 300 aprūpes centru darbinieki – ārsti, sanitāri, medicīnas māsas un citi.
Jau vasarā daži pansionāti kļuva par vīrusa perēkļiem. Piemēram, sociālās aprūpes centrā Mārsnēni saslima lielākā daļa iemītnieku. Lai gan striktajiem drošības pasākumiem vajadzēja novērst līdzīgu scenāriju citos pansionātos, vīruss tajos ir iekļuvis, vēsta žurnāls.
Līdz šīs nedēļas sākumam Covid-19 skāris 80 sociālās aprūpes centrus – 13 valsts un 67 pašvaldību un privātos. SPKC dati liecina, ka tur fiksētā inficēšanās veido 10,4% no visiem gadījumiem valstī, saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Covid-19 saslimstība aprūpes centros strauji pieauga rudeni. No oktobra līdz decembrim saslimušo skaits palielinājās 50 reizes – no 66 līdz 3184, liecina ministrijas apkopotie dati. Arī šobrīd vīrusa izplatība slēgtajās iestādēs turpinās – jaunākie SPKC dati rāda, ka nu jau inficējušies vairāk nekā 5 000 aprūpes centru klientu un darbinieku.
Veselības inspekcija pārbaudēs konstatējusi būtiskas problēmas vairumā iestāžu. Galvenie vīrusa izplatīšanās riski ir blīva apdzīvotība un ierobežots personāla skaits. Statistika liecina, ka šobrīd vairākos aprūpes namos izveidojušies Covid-19 perēkļi – Ventspils Selgā, Daugavpils Pīlādzī, Rīgas Pārdaugavā un Dobeles Lielbērzē.
«Ja paprasa kādam aprūpes centrā, jā, viņi māj ar galvu. Viņi zina, ka klientu plūsma ir jānodala, ka slimo ar veselo nedrīkst likt kopā, ka tas klients, kurš atgriežas no ārpuses, ir obligāti paturams novērošanā noteiktās dienas. It kā to visi zina, bet brīžiem praktiskā izpilde klibo,» situāciju skaidro Dūdiņš.
Konstatēti arī gadījumi personāla vidū, kad ar saslimšanu beidzas tik šķietami nevainīgs pasākums kā kopējas kafijas pauzes. Slimības pārnese konstatēta arī personāla ģērbtuvēs, jo telpas ir šauras un kontakts ar kolēģiem – ciešs. Ja darba vietā ir tādi apstākļi, Dūdiņš ierosina ieviest elastīgāku darba dienas sākumu drūzmēšanās mazināšanai, «lai nav tā, ka visi darbinieki akurāt astoņos ierodas reizē».
Vēl būtisks faktors – vairākas darbavietas. Aprūpes centru darbinieki ikdienā strādā gan ar Covid-19 pozitīviem klientiem, gan kontaktpersonām, tāpēc, līdzīgi kā slimnīcu personāls, ir pakļauti paaugstinātam inficēšanās riskam. Tomēr par spīti tam nereti aprūpes centru darbinieki strādā vairākās iestādēs vienlaikus.
Galvenais iemesls ir zemā darba samaksa. Piemēram, vidējā aprūpētāja darba alga ir 500 līdz 600 eiro mēnesī par pilnu slodzi, tāpēc daļa meklē iespēju savienot vismaz divas darbavietas. «Mēs visi ļoti labi zinām, ka cilvēki to dara ne aiz labas dzīves,» saka Dūdiņš.
Ministrija aicina iestāžu vadītājus runāt ar darbiniekiem un mēģināt pārliecināt krīzes laikā nestrādāt vienlaikus vairākās darbavietās. Kopš 1.decembra ieviesta papildu motivācija – piemaksas sociālās aprūpes centru darbiniekiem par darbu ar Covid-19 pozitīvajiem klientiem vai kontaktpersonām. Tā paredzēta līdz 50% apmērā no algas. Par decembri tā pienākas 1 024 darbiniekiem.