Paustais paziņojums, ka Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, izraisīja plašas diskusijas politiķu vidū par darījuma monopolistiskām iezīmēm.
«Jaunais atkritumu apsaimniekošanas modelis Rīgā var radīt monopola situāciju pilsētā un palielināt pakalpojuma cenas»
«Rīgas domes atbildīgie speciālisti nevarēja atbildēt uz mūsu frakcijas uzdotajiem jautājumiem par plānoto atkritumu apsaimniekošanas modeli,» norāda Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāte Baiba Broka. «Mēs konceptuāli atbalstām Rīgas domes sadarbību ar privātajām kompānijām, veidojot publiskās-privātās partnerības uzņēmumus. Mēs noteikti esam par atkritumu šķirošanu Rīgā un otrreizēju pārstrādi, bet mūsu deputātiem netika sniegta informācija par šī projekta finanšu aprēķinu pamatotību, kā arī par investīciju atpelnīšanas termiņiem un risku sadalījumu. Galvenās bažas ir par to, vai būtiski sadārdzināsies maksa par šo pakalpojumu iedzīvotājiem un tiks veidota monopola situācija.»
Kā BNN norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, ka pamatojoties uz veikto pētījumu, nepieciešamas lielas investīcijas (27,3 miljons eiro bez PVN) atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai. Tā ietvaros jāveic: transportlīdzekļu parka atjaunošana ~ 80 gabali; konteineru parka atjaunošana ~40 tūkstoš gabali.; sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošana ~ 2 500 gabali; pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas apkalpošanai ~120 komplekti; šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana – 12 gabali radiofrekvences identifikācijas sistēmas uzstādīšana visiem atkritumu uzkrāšanas konteineriem
Viņi skaidro, ka ievērojot atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto, publiskā iepirkuma rezultātā noslēdzot līgumu no pieciem līdz septiņiem gadiem nav iespējams realizēt visus minētos pasākumus. Kā arī veicot investīcijas un slēdzot līgumu uz īsāku laika periodu, paredzams straujāks tarifu kāpums, komentē Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.
Tikmēr Rīgas domes Vienotības frakcijas deputāts Nils Josts norāda, ka līguma slēgšana ar vienu privāto partneri uz 20 gadiem ir riskanta rīdziniekiem, jo šobrīd nav zināms līguma projekts, tā nosacījumi, privātā partnera saistības, pašvaldības iespējas lauzt līgumu, ja privātais partneris nepilda visus nosacījumus, un citi svarīgi nosacījumi, lai varētu cerēt, ka divdesmit gadu laikā rīdziniekus nesagaida negaidīts maksas pieaugums un citi nepatīkami pārsteigumi.
«20 gadus Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā būs tikai viens apsaimniekotājs, kas neļaus rīdziniekiem izvēlēties labāko piedāvājumu, bet piespiedīs maksāt tikai vienam, pašvaldības izvēlētam uzņēmumam, turklāt nevarēs atteikties no šī uzņēmuma pakalpojumiem, ja tie neapmierinās un pieaugs samaksa, jo cita vienkārši nebūs», uzskata Josts.
Savukārt Mājokļu un vides departaments BNN sola, ka «Veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju pašvaldībai, būs iespējams nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo būs pārskatāma atkritumu plūsma, tiks nodrošināti visi minētie pasākumi un kā liecina pētījuma rezultāti, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem šķirot atkritumus, maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nepalielināsies.»
«Monopols» – izdevīgi vai neizdevīgi?
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) paziņoja, ka viņš nesaskatot, kas būtu slikts tajā, ka visiem Rīgas iedzīvotājiem būtu piemēroti vienādi tarifi un pieejami vienādi pakalpojumi. Stepaņenko uzsvēra, ka publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka apsaimniekotājs tarifus varēs celt tikai ar Rīgas domes lēmumu.
Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce skaidro, ka «veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju uz 20 gadiem, Rīgas dome rada monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanas jomā.
«Šķiet, ka Ušakovs neizprot tirgus ekonomikas pamatprincipus, noteiktā nozarē pastāvot privātajam monopolam, patērētājs ievērojami zaudē, jo nepastāv konkurence,» uzsver Pūce.
«Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt par pašvaldības tuvredzīgajiem lēmumiem»
Arī Konkurences padome (KP) pauž bažas, ka Rīgas domes iespējamais atbalsts publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei ir tuvredzīgs. Apsaimniekotaja izvēle, kas paredz uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumuapsaimniekotāju, nozīmē nevērtēt šāda risinājuma ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā un pilnībā slēgt tirgu konkurences attīstībai, skaidro KP.
«Jau šobrīd varam secināt, ka aizvien vairāk sašaurinās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kurā privātie uzņēmumi var brīvi konkurēt. Ja Rīgā, kas Latvijas mērogam ir ļoti nozīmīgs tirgus, konkurence tiks slēgta uz 20 gadu termiņu, tad varam sagaidīt, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkurence vispār tiks likvidēta. Vēršu uzmanību, ka tieši iedzīvotāji būs tie, kas īpaši negatīvi var izjust šāda lēmuma sekas. Sabiedrības, tajā skaitā Rīgas iedzīvotāju interesēs, ir saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nesadārdzinātām cenām. Ja konkurence nepastāv, tad šie ieguvumi iespējamā monopolista netraucētas darbības rezultātā patērētājiem var tikt liegti,» tā situāciju komentē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
KP, kas daudz pētījusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus problemātiku Latvijā, uzskata, ka Rīgas teritoriju ir iespējams sadalīt vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kur paralēli būtu iespējams darboties vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.
KP uzsver, ka valstij un pašvaldībām, pieņemot lēmumus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt situāciju tirgū, jāņem vērā sabiedrības intereses attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkurenci.
Neskatoties uz bažām par iespējamo monopolu atkritumu apsaimniekošanas tirgū trešdien, 14.februārī, pēc garām diskusijām Rīgas dome atbalstījusi kopsabiedrības veidošanu atkritumu apsaimniekošanai.
«Šobrīd neviena atkritumu apsaimniekošanas kompānija viena pati nespētu izpildīt darbu apjomu»
«Ir pozitīvi vērtējama Rīgas Domes iniciatīva beidzot ilgtermiņā risināt jautājumus, kas ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas infrastruktūras attīstību Latvijas galvaspilsētā. Vienlaikus Rīgā iecerētās reformas nedrīkst novest līdz monopolsituācijai atkritumu apsaimniekošanas tirgū, jo visas Latvijas iedzīvotāju interesēs ir veselīga un attīstību veicinoša konkurence nozarē,» savu uzskatu pauž vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Simanovičs vēsta: «Pašreizējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā neveicina ilgtermiņa investīcijas un arī labākos pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc uzņēmumi jau ilgstoši ir gaidījuši, kādu risinājumu Rīgas dome piedāvās.»
Lai arī SIA Eco Baltia pozitīvi vērtē ieceri izsludināt iepirkumu un veidot kopsabiedrību ar privāto uzņēmumu, tomēr valdes priekšsēdētājs uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iepirkuma rezultātā neizveidotos monopolsituācija, kurā konkursa uzvarētājs paņem visu, bet pārējie tirgus spēlētāji ir spiesti no tirgus aiziet un rezultātā zaudētājs ir patērētājs, kurš nesaņem konkurētspējīgu piedāvājumu par labāko cenu.
Eco Baltia grupas vērtējums vēsta: «Šobrīd neviena atkritumu apsaimniekošanas kompānija viena pati nespētu izpildīt darbu apjomu, tāpēc, visticamāk, uzņēmumiem būs jāmeklē sadarbības iespējas un svarīgi, lai šādu iespēju pieļauj arī iepirkuma dokumentācija. Tāpat ļoti svarīgs aspekts būs tas, kādi būs Rīgas domes iepirkuma nosacījumi kopumā un cik caurskatāmi un atbildīgi tiks organizēts viss iepirkuma process.»
Eco Baltia grupa uzskata, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformā ir svarīgi sabalansēt nepieciešamību nodrošināt stabilitāti, ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā, tehniskajā nodrošinājumā un pakalpojumu kvalitātē galvaspilsētā, un kopējo konkurences situāciju nozarē.
Saskaņā ar pētījuma centra SKDS veikto aptauju, Eco Baltia grupa ziņo, ka Rīgā šobrīd ir mazākais iedzīvotāju īpatsvars Latvijā, kas šķiro atkritumus – 35%, kamēr vidēji Latvijā 45%. Šāda situācija daļēji ir skaidrojama ar to, ka pie esošās neskaidrās un neprognozējamās sistēmas uzņēmumi nav motivēti veikt ilgtermiņa investīcijas šķirošanas infrastruktūras izveidē, jo nav prognozējama to atdeve.
Ref:224./225.000.103.371