Uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu. Mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu, secina Konkurences padome (KP).
Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014.gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.
Tirgus uzraudzības ietvaros KP konstatēja, ka Latvijā ražotās cigaretes, izņemot daļu no BATL (darbojās kā ražotājs 2009. un 2010.gadā) saražotajām cigaretēm, netika nodotas patēriņam Latvijā, bet tika eksportētas uz citām valstīm. Līdz ar to Latvijā esošie 16 cigarešu ražotāji laika posmā no 2010. līdz 2014.gadam nebija uzskatāmi par konkrētā tirgus – cigarešu izplatīšanas Latvijā – faktiskiem tirgus dalībniekiem.
Tirgus izpētes laikā KP identificēja augstas barjeras, kas kavē jaunu cigarešu ražotāju un importa piegādātāju ienākšanu tirgū. Starp nozīmīgākajām ir minamas normatīvā regulējuma specifika, augstās investīcijas, mārketinga pasākumi no Latvijā pārstāvēto importētāju puses, kā arī patērētāju lojalitāte, informē Latvijas Republikas (LR) Konkurences padome.
Cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā teikts, ka izvērtējot noteiktas cigarešu paciņas gala cenas veidošanās principus, tika konstatēs, ka akcīzes nodoklis veido lielāko daļu no cigarešu paciņas maksimālās mazumtirdzniecības cenas. Proti, akcīzes nodoklis veido ap 60 % no cigarešu paciņas cenas, tad seko 21 % pievienotās vērtības nodoklis, kamēr ap 18 % no vienas cigarešu paciņas cenas veido preces ražošanas izmaksas un ražotāja vai importētāja uzcenojums. Tikmēr vairumtirgotāja un mazumtirgotāja uzcenojums ir zem viena procenta katram.
Normatīvais regulējums paredz, ka ražotāji vai importētāji nosaka maksimālo mazumtirdzniecības cenu, kas ierobežo tirgotājus uzcenojuma noteikšanā. Trešdaļa Konkurences padomes uzrunāto mazumtirgotāju atzina, ka šī iemesla dēļ no cigarešu tirdzniecības tiem rodas zaudējumi, kurus nākas kompensēt, paaugstinot cenas citām preču grupām.
LR konkurences padome konstatēja arī to, ka atsevišķos sadarbības līgumos ir ietverti nosacījumi, kas motivē mazumtirgotājus cigaretēm atvēlētās plauktu vietas sadalīt noteiktās proporcijās starp trīs ražotāju preču zīmju cigaretēm. Lai arī tas nerada ietekmi cigarešu gala cenas noteikšanā, tomēr var radīt pārmērīgi caurskatāmus darbības nosacījumus tirgū esošiem konkurentiem. Tāpēc Konkurences padome cigarešu importētājus ir informējusi, ka to pienākums ir izvērtēt spēkā esošo sadarbības nosacījumu atbilstību Konkurences likuma normām.
Izvērtējot smēķētāju paradumus, padome secinājusi, ka visbiežāk šāda cenu segmenta cigaretes patērētāji iegādājas degvielas uzpildes stacijās, kamēr vidējās un zemās cenas segmentā – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vietās. Mazumtirdzniecības tīkli savu cigarešu sortimentu veido atšķirīgi, piemērojot to patērētāju vēlmēm, tāpēc pieprasītākās cigarešu preču markas var atšķirties arī viena mazumtirdzniecības tīkla veikalos.
Cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzība noslēguma ziņojums par cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzībā analizētie dati par laika posmu no 2009. līdz 2014.gadam.
Finanšu ministrijas pētījums par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem vēsta: 2010.gada 16.februārī Eiropas Padome (EP) veica grozījumus ES Direktīvās attiecībā uz tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm. Šie grozījumi paredz vēl vairāk palielināt akcīzes nodokļa likmes cigaretēm un smalki sagrieztai smēķējamai tabakai, kas paredzēta cigarešu uztīšanai, līdz 2018.gada 1.janvārim. Lai nodrošinātu ES prasības attiecībā uz jauno minimālo nodokļa līmeni bez strauja akcīzes nodokļa lēciena, Latvijai nepieciešams laikus uzsākt akcīzes nodokļa cigaretēm paaugstināšanu, to darot pakāpeniski, ik pēc diviem gadiem, līdz tas sasniedz ES minimālo līmeni – 90 eiro par 1 000 cigaretēm – 2018.gadā.
Ref: 225.000.103.068
jūs labāk pārtikā ierobežojiet un visā pārējā kur cenas ir -tipa cik gribu tik lieku,tāpat zālēm,uz bērnu rēķina iedzīvojaties kretīni
Atliek uzdot tikai KP jautajumu? Vai ari algas mums pacels Eiropas limeni?