Pilnvērtīgi izmantot iespēju noteikt zālēm zemākas cenas nav ļāvusi gan Ministru kabineta apstiprinātā uzcenojumu noteikšanas sistēma, gan iespēja zāļu ražotājiem cīnīties par ārsta nevis pacienta izvēli analogu zāļu gadījumā, tā noslēdzot zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzību, secinājusi Konkurences padome.
Tāpat iespēju noteikt medikamentiem zemākas cenas nav ļāvušas valsts noteiktās administratīvās barjeras attiecībā uz zāļu reģistrāciju, aptieku atvēršanu un izkārtojumu, paralēlo zāļu importu un ģenērisko zāļu izplatīšanu, kā arī atbildīgo institūciju nespēja nodrošināt, lai visas atlaides, ko saņem zāļu lieltirgotāji un aptiekas, tikt ņemtas vērā, aprēķinot zāļu gala cenu, biznesa ziņu portālu BNN informē KP.
Rezultātā KP norāda uz nepieciešamību veicināt zāļu ražotāju cenu konkurenci, izskaužot ražotāja iespējas cīnīties par recepti izrakstošā ārsta labvēlību (ļaujot ārstiem receptē norādīt tikai zāļu aktīvās vielas nevis konkrētu zāļu nosaukumu) un nodrošinot pacienta iespējas aptiekā saņemt informāciju par lētāko iespējamo ekvivalento recepšu un bezrecepšu medikamentu.
Tāpat ir jāmaina zāļu uzcenojumu noteikšanas sistēma, lai nepieļautu, ka lieltirgotājiem un aptiekām ir izdevīgāk pārdot tieši dārgākas zāles, kā arī jāmazina pastāvošās administratīvās barjeras, kas šobrīd ierobežo jaunu zāļu ieviešanas iespējas, diferencējot reģistrācijas izmaksas par labu lētākām vai mazāk rentablām zālēm.
KP speciālisti uzksata, ka ir jāatceļ ierobežojumi zāļu paralēlajam importam, kā arī ģenērisko zāļu izplatīšanai, kas šobrīd atbalsta dārgāku oriģinālo zāļu ražotājus, nevis lētāko ģenērisko zāļu ienākšanu un pārdošanu tirgū. Savukārt, lai nodrošinātu, ka ražotāju un lieltirgotāju organizētās atlaides nonāk līdz patērētājam, jāaizliedz tās šobrīd pastāvošos atlaides, kuras nevar tikt ietvertas vai netiek ietvertas konkrētu zāļu pavadzīmēs, un attiecīgi netiek iekļautas gala cenas aprēķinā.
KP uzsver nepieciešamību noteikt atšķirīgu maksimāli pieļaujamā uzcenojuma aprēķinu tiem uzņēmumiem, kam pieder gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas, lai novērsu pastāvošo situāciju, ka zāļu cenā tiek iekļauti izdevumi, kas šādiem uzņēmumiem nemaz nepastāv (piemēram, izdevumi mārketinga aktivitātēm. Tāpat jāveicina situācija, kad aptiekas zāles iegādājas tieši no ražotājiem – šādi tiktu veicināta gan zāļu cenu, gan lieltirgotāju apgrozījuma un attiecīgi tirgus daļas samazināšanās.
Par gūtajiem secinājumiem KP informējusi Veselības ministriju, panākot vienošanos par turpmāku KP līdzdarbību zāļu tirgus regulējuma grozīšanā.