Tā kā neviens no saņemtajiem Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, bankas maksātnespējas administrators – auditorfirma KPMG Baltics rosina sākt kredītiestādes bankrota procedūru.
KPMG Baltics izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem. Viens no tiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tai skaitā Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties MAS Latvijas Krājbankas glābšanā. Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem, kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai citu risinājumu kā bankrotu.
Visi bankas sanācijas priekšlikumi tika vērtēti pēc sekojošiem kritērijiem: ieguldījumam bankas pamatkapitālā ir jābūt pietiekošam, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām; bankas likviditāte jānodrošina tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekoši resursi atsākt ilgtspējīgu darbību; bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā), lai banka varētu atsākt darbu. Kā arī vīzija par bankas nākotni un biznesa plāns, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību un citi noteikumi, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Diviem priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors. Diemžēl tā piedāvātais finanšu ieguldījums nebija pietiekams, lai banku sanētu. Turklāt tas prasīja arī būtisku valsts līdzdalību, tai skaitā pārvēršot lielākā bankas kreditora Noguldījuma garantiju fonda prasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs. Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem, norāda KPMG.
Līdz ar to šobrīd administrators ir apstiprinājis FKTK savu rekomendāciju par bankrotu kā Latvijas Krājbankas maksātnespējas risinājumu. Ja FKTK to akceptēs, tiks uzsākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā tas ir, ne vēlāk kā šī gada 22.februārī pieņems lēmumu par KPMG lēmuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja Komisija lems par administratora pieņemtā lēmuma apstiprināšanu, KPMG būs jāpieņem lēmums par pieteikuma iesniegšanu tiesai, kas lems par bankas bankrota procedūras uzsākšanu. Komisija pēc lēmuma pieņemšanas par KPMG lēmuma apstiprināšanu vai noraidīšanu nekavējoties informēs arī sabiedrību, informē FKTK.
Ref: 102.000.102.893