Šobrīd jūtam finanšu institūciju interesi par Latvijas Krājbankas filiālēm un bankomātiem, turklāt likvidācijas procesā ir iespēja atgūt pietiekami daudz līdzekļu, lai atmaksātu Noguldījumu garantiju fonda aizdotos līdzekļus, kuru apmērs pārsniedz 300 miljonus latu, atzīst bankas administrators, KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.
Bankas manta tiek realizēta, īpašumi pārdoti – skatāmies uz veidu, kā maksimizēt ieņēmumus no tā. Ir citu banku interese par filiālēm, bankomātiem. Tos bankomātus, kas atrodas pēc iespējas izdevīgākās vietās, mēģināsim pārdot par iespējami lielāku cenu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina Jurcāns.
Runājot par darbiniekiem – ja novembrī to bija 900, šobrīd palikuši 560. Uz aprīļa sākumu būs jau 450 cilvēki, jo zūd funkcijas, kas darba procesā nepieciešamas. Ar cilvēkiem tiks slēgti individuāli līgumi uz konkrētu laika posmu konkrētu darbu veikšanai, kas nepieciešami likvidācijas procesā.
Vaicāts, cik daudz nopelnīs administrators, Jurcāns atbildēja piesardzīgi, norādot, ka liela peļņa, ko iegūst administrators, ir mīts, un teorētiski nav izslēgta iespēja, ka ienākumu vietā tiek gūti zaudējumi.
Turpretī lūgts komentēt bankas pastarpinātā īpašnieka Vladimira Antonova izteikumus, ka ārzemju bankās ieķīlātos vairāk nekā 100 miljonus Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, Jurcāns atzina, ka plānots cīnīties par šo naudu likumīgā ceļā, kaut gan pagaidām nav pazīmju, ka ārzemju bankas steigtos atgriezt šo naudu.
Esmu vienu reizi runājis ar Antonovu – laikā, kad tika analizētas iespējas veikt bankas sanāciju. Ar tiesas lēmumu noteikts, ka bankas bijušajiem vadītājiem jāpalīdz administratoram, bet līdz šim nav bijusi nepieciešamība atkārtoties tikties ar bankas līdzīpašnieku. Antonovs drīzāk sniedza idejas, ne priekšlikumus, uzsverot, ka banku, viņaprāt, iespējams paglābt no bankrota.
Ref: 102.000.102.1139