Sarežģītajā situācijā nonākušās Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā tautsaimniecība var zaudēt 100 miljonus latu un pat vairāk, lēš eksperti.
Latvijas Krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji – uzņēmumi un privātpersonas – var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā, raksta Dienas Bizness.
No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tautsaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.
Eksperti ir vienisprātis, ka Krājbankas likvidācija ietekmēs IKP izaugsmi šogad ceturtajā ceturksnī un 2012. gada 1. ceturksnī. Ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ietekme var būt dažāda, tostarp uz banku sistēmu ietekme būs ļoti neliela, jo Krājbankas aktīvu apjoms veidoja vien 3% kopējā banku tirgū. Tomēr cita situācija var būt ar noguldītājiem, tostarp, ja kādam uzņēmumam bija lielāki uzkrājumi, tad tiem būs zaudējumi, «jārēķinās, ka kāda nozare varētu ciest», tā Osis.
Tiesa gan, viņš nedomā, ka zaudētā nauda Krājbankā atstās lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Pašlaik konkrētu zaudējumu apjomu izmērīt grūti, to varētu pateikt vēlāk, kad kāds uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs Krājbankā pazaudētās naudas dēļ. Zaudējumi kopumā var būt aptuveni 200 miljonu latu apjomā (starpība starp kopējiem un atgūstamiem noguldījumiem), tomēr tas atkarīgs arī no tā, kā tiks pārdoti Krājbankas aktīvi. Problēma ir apstāklī, ka, tuvojoties otrajam krīzes vilnim, tirgus ir ļoti pasīvs, un realizēt aktīvus, ja to grib izdarīt ļoti ātri, var par ļoti zemām cenām.
Ref: 102.000.102.301