Grieķijas un Portugāles dēļ uzliktos nosacījumus, lai iestātos eirozonā, Latvija var arī neizpildīt, uzskata ekspremjers un bijušais eiroparlamentārietis Guntars Krasts. Taču viņš piebilst, ka kurss uz eiro kritērijiem ir jāsaglabā, jo tas arī atbilst līguma nosacījumiem ar starptautiskajiem aizdevējiem.
«Tomēr man ir aizdomas, ka eirozona pēc Grieķijas izstrukturēšanas varētu veidot citus nosacījumus, kurus, iespējams, nevarēsim izpildīt,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze atzina Krasts. Viņaprāt, varētu, piemēram, tikt prasīta ilgtspējīgas attīstības karte trim, pieciem gadiem, kas apliecinātu, ka Latvijas ekonomika tiešām spēs iziet cauri visiem iespējamajiem krīzes viļņiem un saglabāt stabilu izaugsmi, samazināt parādu, noturēt zemu inflāciju.
Vaicāts, kādā ekonomikas ciklā šobrīd atrodas Latvija, ekspremjers norāda, ka «esam tikko iznākuši no krīzes, neesam vēl stabili augošas kreditēšanas periodā, kādā ir, piemēram, ASV, kur nevar sagaidīt pārāk dramatiskus pagriezienus. Latvija arī reaģē uz situāciju Eiropā un ekonomiski vājo valstu radīto psiholoģisko klimatu, kas ietekmē visas eiro zonas, arī lielo ekonomiku atlabšanu. Ja apmēram pirms pusgada tika uzskatīts, ka Vācija jau ir stabili izgājusi no krīzes, ir stabila, tad šobrīd tā vairs nevar teikt, jo Eiropas kopējais ekonomiskais klimats ievelk visu ES recesijā uz kādu pusgadu. Varbūt atlabšanas, stabilizācijas pazīmes varētu parādīties gada otrajā pusē, bet pēdējie procesi Grieķijā, arī Francijā atkal var šo procesu destabilizēt.»
«Vismaz šā gada pirmā puse un varbūt arī otrā, pat neanalizējot, kas notiks ar Grieķiju, ES būs salīdzinoši gausas attīstības vai pat recesijas periods. Pēdējā ceturksnī uzrādītā pakalpojumu sektora sašaurināšanās ir diezgan spēcīgs signāls tam, ka ES ekonomika kopumā ir uz recesijas sliekšņa,» tā Krasts.
Viņaprāt, jostas joprojām ir jāsavelk, lai arī Latvija varētu būt to valstu vidū, kuras, situācijai nedaudz stabilizējoties, atkal atgūst elpu kopā ar tām valstīm, kas nosaka toni ES.
Ref: 102.000.102.1677
ja godīgi, man nekas nebūtu pret tādu iznākumu
Ja daži eirodeputāti aizstāv “nabaga abižotos” krievus un viņu tiesības Latvijā, kas ir atsevišķa faktiem bagāta un tai pat laikā emocijām pilna tēma, tad Krasta kungs kā niedre lokās vējā un, luncinot asti, mauj līdzi baram: “ieviest eiro, ieviest eiro !”, parāda gan savu mugurkaula lokanību, nīkulīgumu, gan valsts (valdības) nespēju domāt ilgtspējīgi. Citējot pirmīt lasīto
“… uzliktos nosacījumus, lai iestātos eirozonā, Latvija var arī neizpildīt, uzskata ekspremjers un bijušais eiroparlamentārietis Guntars Krasts…eirozona pēc Grieķijas izstrukturēšanas varētu veidot citus nosacījumus, kurus, iespējams, nevarēsim izpildīt JO …varētu, piemēram, tikt prasīta ilgtspējīgas attīstības karte trim, pieciem gadiem, kas apliecinātu, ka Latvijas ekonomika tiešām spēs iziet cauri visiem iespējamajiem krīzes viļņiem un saglabāt stabilu izaugsmi, samazināt parādu, noturēt zemu inflāciju. ”
BET JA IEVĪSĪSIM EIRO SITUĀCIJA PĒKŠŅI MAINĪTOS ? :D – Mums uzreiz būtu stabili plāni trim vai pat pieciem gadiem, būs izteikta lēna, bet vienmērīga izaugsme, un mēs vairs neuztrauksimies par krīzem .
Ja plāna un redzējuma, ka vadīt valsti nav, tad nez vai pēc iestāšanāš eirozonā, tas radīsies.
Šis apgalvojums līdzinās piemēram, kad persona zaudē rīcībspēja, un vajag kādu kas domās, rīkosies un pieņems lēmumus viņas vietā.
Pilnīgi piekrītu ! Lv valdības rīcība , par katru cenu ieviest eiro , atgādina pasažieri- pašnāvnieku , kurš izmisīgi grib nokļūt uz kuģa , par kuru ir zināms ka tas noteikti nogrims ! Vai tas nav dīvaini ?