Kravu tranzīta pilnīga apstāšanās draud ar darba zaudēšanu 50 000 cilvēku

Nākamnedēļ satiksmes ministrs Anrijs Matīss plāno doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru un runātu par sliežu ceļu remontdarbiem un kravu transporta plūsmas ierobežojumiem uz Latviju.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma ministrs skaidroja, ka šī tikšanās nav iepriekš plānota, un Matīsam vēl nav izdevies sazināties ar Krievijas transporta ministru, jo viņš esot atvaļinājumā. Taču politiķis mēģinās noorganizēt tikšanos un cer, ka nākamnedēļ tā notiks.

Matīss solīja Krievijas pusei skaidrot, ka bijušā uzņēmuma Latvijas dzelceļa vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana nav saistīta ar politiskām darbībām un ka Latvijas pozīcija attiecībā pret tranzītu no Krievijas nav mainījusies.

Matīsam nav sīkāka informācija par Krievijas puses veiktajiem sliežu remontdarbiem un kravu ierobežojumiem, vien tā, kas publicēta uzņēmuma Krievijas dzelzceļš mājaslapā. Taču viņš apgalvoja, ka patlaban kravu plūsmas ierobežojumi nav būtiski.

Politiķis skaidroja, ka Latvijas valdībai jau pērn ir izstrādāts plāns, ko darīt gadījumā, ja tiek apturēts kravu tranzīts pa dzelzceļu ar Krieviju. Taču viņš akcentēja, ka kravu zaudējums būtu ļoti būstisks trieciens Latvijas tautsaimniecībai.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvadāti 77% no visām kravām (akmeņogles, naftas produkti un minerālmēsli), un lielākā daļa no tām nāk no Krievijas. Ja kravu plūsma pilnībā apstāsies, darbu zaudēs 50 000 cilvēki un Latvijas tautsaimniecībai ies secen 1,6 miljardu eiro liels apgrozījums.

Matīss uzsvēra, ka varētu jau piekrist Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumam un demisionēt, bet tas būtu gļēvi un bezatbildīgi, tāpēc esot jācīnās, lai turpinātos tranzīta kravu plūsma pa dzelzceļu ar Krieviju.

Uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) viceprezidents Ēriks Šmuksts pirmdien devās uz Maskavu, lai saņemtu detalizētāku informāciju par sliežu remontdarbiem Latvijas virzienā. Ja kravu plūsma netiks būtiski ierobežota, zaudējumi varētu būt pāris miljonu tonnu, kas pie LDz kopējā apgrozījuma nebūtu milzīga ietekme.

6.augustā izskanēja ziņa, ka Krievija veiks Latvijas virzienā esošo sliežu remontu un divu mēnešu periodā būs ļoti ierobežota vilcienu plūsma.

Satiksmes ministrijas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Krievija varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, taču oficiāls apstiprinājums tam pagaidām nav saņemts.

7.augustā no uzņēmuma Krievijas dzelzceļš vadības LDz saņēma apstiprinājumu, ka sliežu ceļa remontdarbi Latvijas virzienā notiks, taču kravu kustības ierobežojumi «nebūs milzīgi».

BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) izteikusi aicinājumu atbildīgajām valsts institūcijām un amatpersonām veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā.

«BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram strauji augošo Āzijas tirgu. Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 ietvaros. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās priekšrocības un mums ir jāizmanto visas iespējas uzņemties vadošo lomu šīs iniciatīvas īstenošanā,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

BATL ir izstrādājusi un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ir iesniegusi priekšlikumus sadarbības veicināšanai ar Ķīnu, kas paredz turpmākos soļus un kompleksa piedāvājuma sagatavošanu Ķīnai par sadarbību 16+1 ietvaros, tajā skaitā transporta un loģistikas sekretariāta izveidi un augsta līmeņa konferences organizēšanu Latvijā, uzsver Antāne.

Trešdien, 19.augustā, plānota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par aktivitātēm un BATL priekšlikumiem stratēģiskā sadarbībā ar Ķīnu tirdzniecības un investīciju jomā.

BATL jau vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā. Turklāt Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu un kļūt par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Magoni tur aizdomās par liela apmēra kukuļa – pusmiljona eiro – saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest. Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz.

Ref: 102.000.102.10475

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas