Pēc politikas ekspertu domām, Valsts prezidenta vēlēšanas būtiski skatīt kontekstā ar šīs valdības pastāvēšanu vai nākamās veidošanu un politisko spēku samēru tajā, arī raugoties uz vienošanos starp partijām, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
SKDS socioloģe Ieva Strode diskusijā Latvijas Radio raidījumā Aktuālais temats norāda uz politisko tirgošanos ar balsīm prezidenta vēlēšanās, sakot, ka sākotnēji visi politiskie spēki balsos par saviem kandidātiem, bet vēlāk varētu piedāvāt savas balsis citiem politiskajiem spēkiem. Turklāt kandidātu izvirzīšanas process, kas notiek šobrīd, ir bezprincipiāls un nepamatots.
Politiskajās sarunās par prezidenta vēlēšanām jāņem vērā arī premjera faktors, jo pašreizējā Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma nereti tiekot minēta kā premjere, kurai jādemisionē, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
«Un šinī gadījumā būtiski ir tas, kurš spēlētājs dabūs premjera krēslu,» pauda Kreituse. Viņa arī skaidroja – prezidents ir neatkarīgs premjera nosaukšanā, jo koalīcija nevar viņu piespiest, līdz ar to prezidentam jābūt tādam, kas «nosauks mūsējo».
Tam piekrīt arī Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra: «Šis process, kas var beigties ar Raimonda Vējoņa vai Egila Levita ievēlēšanu un var arī tā nebeigties, jāskata kontekstā ar valdības pastāvēšanu un jaunas valdības veidošanu.» ZZS un Vienotības vienošanās par prezidentu vienlaikus ir arī vienošanās par nākamo valdības koalīciju, norāda eksperts.
Savukārt neērtākais politiskais spēks koalīcijā ir Nacionālā apvienība (NA), piebilst Kreituse, tāpēc tiekot domāti un grozīti dažādi varianti. Savukārt Vienotības un ZZS «laulību» diez vai prezidenta vēlēšanas izšķirs. Turklāt Vienotība jau domājot, kā lai panāk, ka NA nesaņem vairāk balsu par viņiem nākamajās Saeimas vēlēšanās, komentē Kreituse.
Kā ziņots, ZZS pirmdien kā savu kandidātu Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība.
Savukārt nacionālā apvienība trešdien atbalstīja Levita virzīšanu Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis no partijas No sirds Latvijai, kā arī Vienotības deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.
Savus kandidātus prezidenta amatam nosaukušas arī opozīcijas partijas. Saskaņa augstajā amatā vēlas redzēt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, Latvijas Reģionu apvienība – politiķi Mārtiņu Bondaru, bet No sirds Latvijai varētu izvirzīt parlamentārieti Gunāru Kūtri, lai gan tiek pieļauta iespēja Kūtra kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām oficiāli nepieteikt.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, informē Saeimas Preses dienestā.
Ref: 102.000.102.9793
ZOOpreziden†a vēlēšanas diez vai izšķirs “Vieno†ības” un “ZZS” «laulību», “Vieno†ības” un “ZZS” «laulību» izšķirs viena laulātā nāve, tobiš “Vieno†ības” padošanās pa skuju taku!