Somijā un Zviedrijā mainās politiķu un sabiedrības attieksme pret valstu iespējamo dalību NATO. Maskava cenšas to ietekmēt, norādot abām Ziemeļvalstīm, ka pievienošanās militārai aliansei nevairošot stabilitāti Eiropā, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šonedēļ sacījis žurnālistiem, ka NATO «nav tāda alianse, kas nodrošina mieru un stabilitāti, tās paplašināšanās nenesīs papildu drošību Eiropas kontinentam». Alianses iespējamā paplašināšanās Ziemeļeiropā redzami uztrauc Krievijas amatpersonas, jo kopš Krievijas atkārtotā Ukrainas iebrukuma sākuma šādi brīdinājumi izskanējuši vairākkārt. Piemēram, februārī Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zahārova brīdinājusi Somiju un Zviedriju par «militārām un politiskām sekām», ja valstis pievienotos NATO.
Lasiet arī: FOTO | Plaisas pagrabos – Uzvaras piemineklis tiek ierobežots
Somijā, kurai ir 1 340 kilometru gara robeža ar Krieviju, līdz šim savu aizsardzību organizējusi patstāvīgi, vienlaikus cenšoties nesadusmot Krieviju un arī sadarbojoties ar NATO kā partnervalsts. Somijas premjerministre Sanna Marina (Sanna Marin) norādījusi, ka viņas vadītā valdība diskusiju par to, vai pieteikties dalībai NATO «pabeigs līdz vasaras saulgriežiem». Šonedēļ Somijas parlamenta deputāti gaida valsts drošības ziņojumu no somu izlūkdienestu amatpersonām.
Tikmēr Zviedrijā tā valdošā Sociāldemokrātiskā partija, kas ierasti bijusi pret valsts iestāšanos NATO, norādījusi, ka pārskata savu nostāju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. «Kad Krievija iebruka Ukrainā, fundamentāli mainījās Zviedrijas drošības pozīcija,» partija informējusi sabiedrību pirmdien, 11.aprīlī, vēsta BBC.
Tieši Krievijas diktatoru draudēšanas un agresīvās polītikas dēļ kaimiņvalstis steidzas pievienoties NATO. Vai Pūķins ar savu bandu ir par stulbu lai to saprastu?