Krievija slēdz Nord Stream 1 gāzes cauruļvadu, kas piegādā gāzi Eiropai, norādot, ka galvenajam gāzes vadam ir nepieciešams remonts. Krievijas enerģētikas giganta Gazprom pārstāvji norāda, ka Nord Stream gāzes cauruļvads nedarbosies vēl trīs dienas, ziņo raidorganizācija BBC.
Krievija jau ir ievērojami samazinājusi gāzes piegādes apjomu pa cauruļvadu, vienlaikus noliedzot apsūdzības, ka tā ir izmantojusi energoapgādi kā ieroci karam pret Rietumvalstīm.
Nord Stream 1 gāzes vads stiepjas zem Baltijas jūras 1 200 km garumā, sākot no Krievijas piekrastes netālu no Sanktpēterburgas līdz Vācijas ziemeļaustrumiem.
Krievija uz 10 dienām bija slēgusi gāzes vadu šī gada 10.jūlijā, pirms tam piegādājot tikai 20% no ierastā gāzes apjoma.
Pēc Krievijas sacītā, iemesls tam esot bijis gāzes vada remonts.
Vācijas enerģētikas regulatora vadītājs norāda, ka gāzes piegādes apstādināšana jūtami neietekmēs valsti un tā spēs tikt galā, ja Krievija tuvākajās dienās atsāks gāzes piegādi.
Tikmēr Eiropas lielvalstu līderi bažījas, ka Krievija var pagarināt «remontdarbus», tādējādi paaugstinot gāzes cenas, kuras jau tā ir strauji kāpušas pagājušā gada laikā.
Cenu kāpums var tā padziļināt esošo cenu krīzi un ietekmēt mājsaimniecības, ka ES valstīm var nākties tērēt miljardus, lai atbalstītu iedzīvotājus šajā situācijā.
Francijas enerģētikas pārkārtošanas lietu ministre Agnese Panjēre–Runašere (Agnes Pannier–Runacher) apsūdzēja Krieviju tās centienos izmantot gāzi kā kara ieroci.
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noliedza apsūdzības un norādīja, ka Rietumu sankcijas ir vainojamas pie gāzes padeves traucējumiem, jo tās esot ietekmējušas Krievijas infrastruktūru.
Putina preses sekretārs uzstāja, ka gāzes vada darbības traucējumus esot izraisījušas tehniskas problēmas, bet neprecizēja Tieši, kādas.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks (Robert Habeck) iepriekš bija ziņojis, ka gāzes cauruļvads ir pilnībā darboties spējīgs, un norādīja, ka nav nekādu tehnisku problēmu, kā to apgalvo Krievija.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) solīja iejaukties enerģētikas tirgos.
«Mums ir nepieciešams jauns elektroenerģijas tirgus modelis, kas patiešām darbojas un atgriež līdzsvaru,» viņa sacīja konferencē Somijā.
Pirms konflikta Vācija bija apstiprinājusi 10 miljardus eiro vērto Nord Stream 2 gāzes vada izbūvi, kas iet paralēli Nord Stream 1 gāzes vadam, bet tā darbība tika apturēta pēc tam, kad Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā.