Krievijas centrālā banka ir izdevusi piecu rubļu piemiņas monētu, lai atzīmētu piekto gadadienu kopš Krievija Ukrainai piederošajā Krimas pussalā un Sevastopolē sarīkoja nelikumīgu referendumu. Balsojums noveda pie teritoriju pievienošanas Krievijai un Maskavas nonākšanas daļējā starptautiskā izolācijā.
Kā otrdien, 12.martā, paziņojumā presei vēstīja Krievijas iestāde: «Krievijas Banka izdod metāla monētu ar piecu rubļu nominālvērtību, kas veltīta piektajai gadadienai, kopš referenduma par Krimas un Sevastopoles statusa maiņu un Krimas atkalapvienošanu ar Krieviju.»
Monēta būs derīga kā maksāšanas līdzeklis, un tās vērtība eiro valūtā ir līdzvērtīga nepilniem septiņiem centiem.
Ne Ukraina, ne Baltijas valstis, ne arī Eiropas Savienība neatzīst Krimu kā Krievijas daļu. Par teritorijas sagrābšanu Maskava ir vairākkārt sodīta ar apjomīgām sankcijām un izslēgta no dažādiem starptautiskās sadarbības formātiem.
Latvijas nostāju saistībā ar 2014.gada marta notikumiem Krimā pauž šis Ārlietu ministrijas paziņojums, kas tolaik publicēts nelikumīgā referenduma dienā: «Latvija neatzīst par leģitīmu 16. martā Krimas Autonomajā Republikā notiekošo tā saucamo referendumu par pievienošanos Krievijas Federācijai. Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts – Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu – Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji – republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība.»