Krievijas politiskā vadoņa Vladimira Ļeņina apbedīšanu atbalsta 56% krievu, savukārt pret to iestājas 28%, liecina Vladimira Ļeņina fonda veiktā aptauja pirms politiskā līdera 142.dzimšanas dienas svētdien, 22.aprīlī.
Atsevišķi politologi uzskata, ka šāds process ir loģisks, ņemot vērā, ka Krievija pārdzīvo sociokulturālu revolūciju, kamēr citi pieļauj, ka minētie aptaujas rezultāti ir sagatavoti valdošās varas paspārnē. Neskatoties uz to diskusijas par Ļeņina apbedīšanu ik gadu pirms viņa dzimšanas dienas uzvirmo ar jaunu sparu, vēsta BBC.
Apbedīšanas atbalstītāji apgalvo, ka Ļeņina mirstīgo atlieku atrašanās mauzolejā ir pretrunā ar Krievijas likumdošanu un pareizticīgās baznīcas kanoniem. Savukārt oponenti apgalvo, ka mirstīgās atliekas atrodas labā stāvoklī un var saglabāties neizmērojami ilgi. Turpretī Krievijas premjers Vladimirs Putins šajā jautājumā izteicies: «Visam savs laiks. Pienāks laiks un Krievijas tauta izlems, kā rīkoties.»
Vairums mūsdienu vēsturnieku uzskata, ka Ļeņina balzamēšanu ierosinājis Josifs Staļins, kurš gatavojās atjaunot vēsturisko paradigmu, dodot tautai dievu Ļeņina, bet caru – savā personā.
Visus trīs mauzolejus – divus pagaidu no koka un pašreizējo, kas radīts 1929. – 1930.gadā projektējis arhitekts Aleksejs Ščusevs. Sarkofāga konstrukciju izstrādājis Konstantīns Meļņikovs, bet balzamēšanu veicis Iļja Zbarskijs, kurš par Ļeņina mirstīgajām atliekām rūpējies līdz paša nāvei 1954.gadā. Šim nolūkam viņa vajadzībām tika izveidota speciāla laboratorija, kas pastāv vēl šodien. 1941.gada 3.jūlijā sarkofāgs slepeni izvests uz Tjumeņu, bet agrākajā vietā atgriezies 1945.gada aprīlī.
Vēlāk mauzolejā izveidoja speciālu tribīni, no kuras partijas vadītāji un militārie spēki sveica militārās parādes un demonstrācijas ik gadu 1.maijā un 7.novembrī. Tāpat radīta īpaša telpa, kurp valsts amatpersonas devās iedzert un ieturēt maltītes. Pēdējo reizi mauzoleja tribīne izmantota 1996.gada 9.maijā – šobrīd šādiem gadījumiem tiek nodrošināta pagaidu tribīne.
1930.gados izplatījās baumas, ka Staļins pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas naktīs devies uz mauzoleju, lai «apspriestos ar Ļeņinu». 1927.gada 27.janvārī pie mauzoleja izveidota diennakts goda sardze, kas nomainījās ik stundu.
1967. un 1973.gadā bijuši mēģinājumi uzspridzināt mauzoleju, izraisot vairāku cilvēku, tostarp arī spridzinātāju, bojāeju. Vēl seši padomju pilsoņi dažādos laikos mēģinājuši paust savu negatīvo attieksmi pret Krievijas vadoni un viņa kultu, taču par to plašsaziņas līdzekļi nerakstīja. 1971.gadā virs sarkofāga uzstādīts ložu necaurlaidīgs stikls. Kopš 1980.gadu beigām regulāri norit diskusijas par Ļeņina apbedīšanu.
Ref: 102.000.102.1520
Paldies , interesants raksts !
Varēja tak vienreiz apglabāt, lai guļ mierīgi. Ļeņina realizētās idejas (ne bez latviešu palīdzības) atmeta Krievijas attīstību par simts gadiem atpakaļ. Un beigu rezultātā Krievija vienalga pievērsās kapitālismam, tā kā viņa idejas ir jau mirušas.
To briesmoni vajag ar buldozeru ierakt kādā no viņa masu kapiem.