Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītājs, kurš uzrauga arī speciālo dienestu darbu, šonedēļ paziņojis, ka Krievijai ir interese par saviem agrākajiem padomju specdienestu aģentiem Lietuvas teritorijā. Lietuvas dienestiem esot zināmi vairāki gadījumi, kad Krievijas spiegi sazinājušies ar saviem agrākajiem darbiniekiem, lai atjaunotu kontaktus ar viņiem, no jauna savervētu un izdarītu spiedienu.
Lietuvā līdz 2001.gada augustam agrākie padomju specdienestu aģenti varēja atzīties, ka strādājuši PSRS represīvajās iestādēs. Valsts apņēmās 15 gadus neizpaust šīs ziņas un garantēt, ka bijušos padomju spiegus nevajās un nesodīs. Pieteicās 1 589 personas. Vēsturnieki lēš, ka kopējais agrāko padojmu aģentu skaits ir starp pieciem un sešiem tūkstošiem. Šogad 15 gadu klusēšanas termiņš beidzas un politiķiem Lietuvas Seimā un valdībā jālemj, vai vārdus publiskot vai termiņu pagarināt. Vairāki no šiem cilvēkiem turpinājuši strādāt neatkarīgās Lietuvas labā un viņu vārdu atklāšana būtiski iedragātu valsts drošību.
«1990.gadā tika paziņots, ja viņi pārtrauks strādāt un atzīsies, nekad viņu vārdi netiks publiskoti. Viņi var mierīgi dzīvot un pat mūsu specdienesti viņus aizsargās no dažāda veida ietekmes, ja mums nedraudzīgas valstis gribētu viņus kaut kā ietekmēt vai atkal savervēt. Mēs zinām, ka tomēr šādi mēģinājumi ir bijuši,» TV3 raidījumam Nekā personīga atklāj Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Arturs Palausks.
Latvijas Drošības policija atteicās sniegt komentārus, vai līdzīgas Krievijas darbības novērotas arī Latvijā. Satversmes aizsardzības birojs par konkrētiem faktiem nerunā, tomēr apstiprina – šādi gadījumi ir bijuši.
«Satversmes aizsardzības birojam ir zināms, ka līdzīgas aktivitātes tiek vērstas arī pret Latvijas iedzīvotājiem, bet birojs nekomentē, cik un kādi konkrēti gadījumi ir konstatēti. Kontakti var tikt atjaunoti ne tikai ar kādreizējiem VDK kolēģiem, bet arī ar, piemēram, paziņām no dienesta padomju armijā. Par īpašu mērķa grupu var uzskatīt personas, kas strādā Latvijas tiesībsargājošās iestādēs, kā arī personas, kurām ir kontakti pašvaldību un valsts institūcijās,» norāda Satversmes aizsardzības birojs.
Ja ar Latvijas iedzīvotājiem negaidīti un aizdomīgā veidā kontaktus cenšas atjaunot kādreizējie paziņas no Krievijas, Satversmes aizsardzības birojs iesaka par to ziņot Latvijas valsts drošības iestādēm. Jo īpaši, ja šīs pēkšņi uzradušās paziņas ir kādā veidā saistītas ar militārajām vai aizsardzības struktūrām.
«No šādām situācijām ir jāuzmanās, jo tas, ka Krievija var mēģināt izmantot bijušos VDK darbiniekus, kas ir gan Latvijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas teritorijā – tas nav izslēgts. Un to, cik viņi ir lojāli vai nelojāli Latvijas valstij – to, protams, ir grūti komentēt. Bet tāpēc mūsu drošības dienesti pastāvīgi strādā un situāciju monitorē gan identificējot bijušos Krievijas spiegus, gan identificējot tās personas, kas Latvijā varētu tikt pakļautas kaut kādai Krievijas specdienestu ietekmei un attiecīgi rīkojas,» skaidro aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
To, kā plaši tika izmantoti bijušie un esošie specdienestu cilvēki, gatavojoties Krievijas iebrukumam, pieredzēja Ukraina. Kā stāsta politoloģe no Kijevas Oļesja Belkovska, kura šonedēļ viesojās Rīgā, Ukrainas un Krievijas slepeno dienestu starpā līdz tam bijusi ļoti cieša sadarbība. Maskavas aģenti īpaši pacentušies, lai iebrukumam būtu pēc iespējas mazāk pretinieku.
Pirms kara sākšanas Krievijas dienestu cilvēki, uzdodoties par sociālajiem darbiniekiem, devušies pie vietējiem iedzīvotājiem, lai pētītu sabiedrības noskaņojumu. Bijuši izstrādāti arī speciāli vēstījumi, lai pārliecinātu cilvēkus Ukrainā, ka vienīgā pareizā rīcība ir pievienošanās Krievijai. Ukrainas politoloģe par tiešu Krievijas specdienestu rīkotu akciju sauc pirms gada notikušo traģēdiju Odesas Arodbiedrību namā, kurā iesaistīti arī vietējie miliči. Viņi nevis centās ieviest kārtību, bet aizmuka. Toreiz gāja bojā vismaz 48 cilvēki.
«Mēs zinām – kad Janukovičs bija prezidents, bija noslēgta sadarbības vienošanās starp Krievijas un Ukrainas specdienestiem. Tagad par to jau daudz runā. Krievijas specdienestu pārstāvji aktīvi iefiltrējās Ukrainā un varēja meklēt sadarbību ar ko vien nepieciešams. Mēs redzam, ka šobrīd virkne Ukrainas politiķu atrodas Maskavā, jo it kā viņus Ukrainā kāds vajājot, lai arī nekas tāds nenotiek. (…) Protams, ka viņi sadarbojās iepriekš un šobrīd viņus izmanto, lai diskreditētu Ukrainu,» stāsta politoloģe.
Karš Ukrainā un Latvijas saspīlētās attiecības ar Krieviju varētu likt apsvērt iespēju līdzīgi kā Lietuvā arī pie mums noteikt īpašas garantijas cilvēkiem, kuri ziņojuši par ārvalstu dienestu vervēšanas mēģinājumiem. Politiķi līdz šim par to neesot domājuši.
«Protams, ja cilvēki sniedz kādu informāciju un ir mēģinājumi vervēt, tas būtu pareizi, ja no valsts puses viņi tiktu aizsargāti. Ļoti iespējams būtu nepieciešama likumdošana, kas arī paredzētu šādas darbības, jo pretējā gadījumā tiešām var būt situācijas, ka cilvēki, baidoties no kaut kādām sekām, var slēpt to, ka viņi ir mēģināti ietekmēt. Un tāpēc likumdošana ļoti iespējams būtu jāuzlabo,» uzskata Vējonis.
Ref: 102.000.102.9752