Krievija mediju atbalstam 2015.gadā tērēšot finansējumu, kas līdzvērtīgs 643 miljoniem eiro. Savukārt Eiropas Savienība, vēršoties pret Krievijas mediju īstenoto dezinformācijas kampaņu, grasās atbildēt ar 10 miljoniem eiro.
Krievijas plānoto mediju finansējuma apmēru otrdien, 28.aprīlī, Maskavā atklājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
«Līdzekļi, kas pagājušajā gadā bija paredzēti mediju atbalstam, šķiet, visai valstij sasniedza aptuveni 36 miljardus rubļu (643 miljonus eiro). (..) Cik man zināms, šogad mediju atbalstam paredzētai summai jābūt pērnā gada līmenī,» Putina teikto citē Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra Tass.
Kā vēsta EU Observer, Krievijas vadošā starptautiskā raidorganizācija RT (iepriekšējais nosaukums – «Russia Today»), kas ir tikai viens no daudziem medijiem, ko uzskata par «Kremļa ruporiem», darbojas 16 valstīs, kur nodarbina kopumā 2 000 cilvēku un publicē saturu angļu, franču, vācu un spāņu valodās.
Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Vācija, Nīderlande un Lielbritānija aicinājušas Eiropas Komisiju izstrādāt rīcības plānu neatkarīgu krievu valodas mediju atbalstam, lai varētu vērsties pret to, ko latviešu politiķi nosaukuši par «informatīvu agresiju» no Kremļa puses.
Gaidāms, ka ar rīcības plānu ES ārlietu dienests varētu iepazīstināt jūnijā gaidāmās galotņu sanāksmes laikā, bet iestādes jaunajā informatīvajā nodaļā varētu strādāt no diviem līdz pieciem cilvēkiem.
Savukārt ES kaimiņattiecību politikas ietvaros Austrumeiropas postpadomju valstīs, kuras nav iestājušās ES, Eiropas Komisija apņēmusies informatīviem nolūkiem pašreizējā budžeta ciklā tērēt 10 miljonus eiro.
Būtiski, ka Briselē notiekošajās apspriedēs par iespējamo ES informatīvo pretreakciju tiek uzsvērts, ka nav jāveido «pretpropaganda», bet gan objektīvas un pārbaudāmas ziņas par patiesiem notikumiem, ziņo EU Observer.
Ref: 111.111.103.1443