Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ parakstījis dekrētu jeb rīkojumu par Krievijas atteikšanos no dalības «Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos». Tas noticis īsi pēc tam, kad tiesai muguru uzgriezušas vairākas Āfrikas valstis, bet ANO pievērsusi uzmanību iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā, kopš to 2014.gadā anektēja Krievija.
The Washington Post ziņo, ka Putina apstiprinātais dekrēts arī varētu būt piesardzības solis, lai pasargātu Krieviju no izmeklēšanām saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem Sīrijā, uz kuru pazīmēm Rietumvalstu līderi norādījuši laikā, kad bombardēta Alepo pilsēta.
Pēdējos mēnešos apņemšanos pamest Starptautisko Krimināltiesu paudušas Dienvidāfrika, Burundi un Gambija, pieaugot starptautiskās sabiedrības kritikai, ka Nīderlandē strādājošā tiesa pārlieku koncentrējas uz Āfriku un tās valstu valdošo eliti.
Starptautiskā Krimināltiesa kopš tās izveidošanas 2002.gadā kalpojusi kā smagu noziegumu, piemēram, genocīda un noziegumu pret cilvēci, pēdējās instances tiesa, kas izmeklējusi un izskatījusi lietas, kuras nacionālās tiesas nav varējušas izskatīt vai nav pieņēmušas.
Tiesa pašlaik izmeklē desmit krimināllietas, no kurām deviņas attiecas uz iespējamiem noziegumiem Āfrikas valstī un viena uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Krievijas-Gruzijas kara laikā.
Ref: 111.111.103.4418