Krievijā piektdien, 1.novembrī, stājies spēkā tā saucamais suverēna interneta likums, kas ļaus valstij atslēgties no globālā tīmekļa, un rada bažas par lielākām iespējām iegrožot vārda brīvību.
Kā vēsta Krievijas ziņu portāls The Moscow Times, likumam, ko 2019.gada maijā parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un kas tolaik izraisīja apjomīgas protesta akcijas, ir divas daļas.
Pirmā paredz, ka tiek izveidota alternatīva domēna nosaukumu sistēma (DNS), kas valstij ārkārtas apstākļos dos iespēju atvienoties no pārējā interneta.
Likuma otrā daļa paredz vērienīgāku interneta satura filtrēšanu, nekā tas ir pašlaik, nosakot Krievijas interneta operatoriem pienākumu iegādāties un uzstādīt padziļinātās pakešu pārbaudes (DPI) rīkus.
Urālu reģionā varasiestādes jau veikušas DPI sistēmu testēšanu un tā turpināsies līdz 2019.gada beigām. Varasiestādēm ir dots uzdevums vajadzīgās tehnoloģijas ieviest praksē līdz 2021.gada janvārim, lai nodrošinātu jaunā likuma īstenošanu.
Krievijai jau ir pieredze ar interneta pieejamības ierobežošanu. Tā 2018.gada oktobrī Ingušijas federālajā republikā izcēlās protesta akciju vilnis, un varasiestādes atslēdza mobilo internetu uz turpat divām nedēļām, liedzot daļai protestētāju sazināties sociālos medijos, raksta The Moscow Times.
“Lielais Brālis” Pūķins savus proletāriešus (mužikus) stingrāk kontrolēs.