ANO Drošības padomē notikusi atklāta sēde par esošo drošības saspīlējumu ap Ukrainu. Tajā Krievijas puse vainojusi Vašingtonu starptautiskās sabiedrības maldināšanā par drošības situāciju reģionā. ASV savukārt norādījušas, ka Krievija turpina ievest Baltkrievijā karaspēku. Tiek organizēta arī amerikāņu diplomātu ģimeņu pārvietošana prom no Minskas, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Pirmdien, 31.janvārī, ANO Drošības padomes sēdē Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Nebenzja sacījis, ka nav pierādījumu, ka Krievija plānotu militāru rīcību pret Ukrainu un ka ANO nav apstiprinājusi karaspēka sapulcināšanu. «Tā nav tikai nepieņemama jaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās, tas ir arī mēģinājums maldināt starptautisko sabiedrību par patieso situāciju reģionā un pašreizējās pasaules spriedzes iemesliem,» vērtējis Maskavas pārstāvis.
Lasiet arī: Ukrainā aiztur cilvēkus par masu grautiņu plānošanu Kijevā
ASV savu aktivitāti Ukrainas aizstāvēšanā savukārt skaidrojušas ar aplēsēm, ka Ukrainas robežu tuvumā Krievijā, Baltkrievijā un Krimas pussalā, tātad teritoriāli ieskaujot valsti, izvietoti vairāk nekā 100 000 militārpersonu, tanku, artilērijas ieroču un raķešu. ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda (Linda Thomas-Greenfield) norādījusi, ka saspīlējumu joprojām ir iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, tomēr Maskavas plānos esot palielināt militārpersonu skaitu Baltkrievijā, pie robežas ar Ukrainu līdz 30 000.
«Tā ir lielākā (..) karaspēka mobilizācija Eiropā vairākos desmitos gadu. (..) Un, kamēr mēs runājam, Krievija sūta vēl vairāk spēku un ieroču, lai to papildinātu,» norādījusi Tomasa-Grīnfīlda.
Pirmdien ASV likušas Baltkrieviju atstāt ASV valsts darbinieku ģimenes locekļiem nedēļu pēc tam, kad līdzīgs rīkojums dots arī amerikāņu diplomātu ģimenēm Ukrainā. Otrdien, 1.februārī, plānotas sarunas starp ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken) un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, liecinot par centieniem rast diplomātisku izeju no samilstošas militārās spriedzes, vēsta BBC.