Krievijas radītie draudi 2018.gadā saglabājušies līdzšinējā līmenī, bet Valsts drošības dienests (VDD) savā publiskajā pārskatā neizslēdz iespēju, ka kaimiņvalsts uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizēs «tautiešu aizsardzības» jautājumu.
Tāpat drošībnieki norāda uz nepieciešamību rūpīgāk sargāt valsts noslēpumu un nostiprināt valsts pozīcijas enerģētikas jomā, kā arī uzsver – lai gan radikāļu radītie draudi nav lieli, ir būtiski pievērst uzmanību to aktivitātei.
Austrumu kaimiņa radītie draudi saglabājas līdzšinējā līmenī
2018.gadā Latvijas nacionālajai drošībai būtiskākos pretizlūkošanas riskus radīja Krievijas specdienesti, veicot agresīvas izlūkdarbības galvenokārt savas valsts teritorijā, kur tos neskar VDD pretdarbības pasākumi. Dienests paredz, ka tādēļ tuvākajā laikā pretizlūkošanas risku novēršana galvenokārt būs tieši saistīta ar Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu, kā arī savlaicīgu ziņošanu VDD par iespējamiem kontaktiem ar ārvalstu specdienestu darbiniekiem.
«Turpmākajos gados arvien pieaugs Latvijai naidīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums kibertelpā, gan izmantojot ievainojamības datortehnikā un tās programmnodrošinājumā, gan veicot vervēšanai potenciāli interesantu personu profilēšanu sociālajos tīklos,» paredz drošībnieki un uzsver, ka, ņemot vērā Latvijas nozīmi NATO un Krievijas specdienestu lomu savas valsts ārpolitikas interešu nodrošināšanā, pastāv iespēja, ka austrumu kaimiņš ne tikai centīsies iegūt informāciju par iekšpolitiskiem procesiem, bet arī nodrošināt ietekmi lēmumu pieņemšanā NATO.
Līdzīgi kā citus gadus valsts un pašvaldību amatpersonām bija vislielākais vervēšanas risks un Krievijas specdienesti turpināja meklēt sadarbības iespējas ar prokremliski noskaņotiem Latvijas iedzīvotājiem.
Drošībnieki norāda, ka «Krievija turpinās realizēt savas ārpolitikas intereses, izmantojot jau ilgstoši veidoto Krievijas tautiešu organizāciju infrastruktūru». Toties šo organizāciju un aktīvistu skaits saglabājas ierobežots, novērojis VDD.
«Tikai izvēloties darbspējīgākos «favorītus», Krievija var nodrošināt rezultatīvu darbu tautiešu politikas jomā Latvijā. Prognozējams, ka galvenais uzsvars tiks likts uz Krievijas vēsturiskās atmiņas nostiprināšanu un militāri memoriālo darbu, jo, mainoties paaudzēm, Krievijai svarīgi veidot emocionālo saikni ne tikai ar vidējo un vecāko paaudzi, bet arī ar tiem jauniešiem, kuri faktiski nav piederīgi Krievijas kultūras un sociālajai telpai,» komentē dienests.
Runājot par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, VDD norāda, ka Krievija to kontekstā centīsies aktivizēt «tautiešu aizsardzības» jautājumu.
Radikāļi šobrīd nerada draudus
VDD secina, ka noskaņotas personas un organizācijas šobrīd nerada nozīmīgu apdraudējumu mūsu valsts drošībai, tomēr atsevišķas to izpausmes var ietekmēt un mobilizēt nelielas sabiedrības grupas protesta akcijām u.tml. aktivitātēm. Šo personu izpausmēm interneta vidē ir potenciāls veicināt individuālu aktīvistu radikalizēšanos.
Lai gan Eiropā 2018.gadā konstatēts mazāk terorisma incidentu, VDD nesteidz paziņot, ka terorisma draudi mazinātos. Tiesa, Latvijā terorisma draudi nav būtiski auguši – nav manītas draudīgas darbības vai teroristisku organizāciju pieaugoša aktivitāti. Tomēr drošībnieki patur acīs cilvēkus, kuriem ir interese par radikālu islāma interpretāciju.
Būtisks risks esot brīvi pieejami pieejamie teroristisko organizāciju propagandas materiāli. VDD ieskatā tieši propaganda ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas ietekmē Eiropā dzīvojošo radikalizēšanos un iesaisti teroristiskās darbībās.
«Latvijā dzīvojošu personu radikalizācija un iespējama iesaistīšanās teroristiskās darbības pašlaik ir lielākais drauds Latvijas drošībai pretterorisma jomā,» norāda VDD. «Radikalizācija tiešu kontaktu vai teroristu propagandas materiālu ietekmē var skart jebkuru personu, kura ir pakļāvīga ideoloģiskai ietekmei. Vienlaikus jānorāda, ka konvertīti joprojām ir viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām Latvijā.»
Enerģētikas un tranzīta loma valsts drošībā
VDD uzsver, ka valstij ir svarīgi nostiprināt pozīcijas AS Conexus Baltic Grid, lai «tiktu sekmēta turpmāka Latvijas nacionālo interešu nodrošināšana dabasgāzes pārvadē un uzglabāšanā».
«Valsts interesēs ir panākt pilnīgu dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas būtu savienots ar pārējām Baltijas valstīm, un kurā aktīvi darbotos vairāki konkurējoši piegādātāji. Kopējā Baltijas valstu dabasgāzes tirgū pieaugtu Inčukalna pazemes gāzes krātuves loma un palielinātos tās noslodze un rentabilitāte, jo krātuvē tiktu uzglabāta dabasgāze no dažādiem piegādātājiem,» komentē dienests.
Situācija tranzīta nozarē Latvijā kopumā ir stabila un nacionālo interešu nodrošināšanas kontekstā ar tranzīta nozares darbību saistītais apdraudējuma līmenis vērtējams kā zems, informē VDD. Dienests arī uzsver, lai apdraudējuma līmenis saglabātos zems, savlaicīgi ir jāīsteno kravu izcelsmes avotu diversifikācijas pasākumi, kā arī jānodrošina Rail Baltica projekta īstenošana.
VDD prognozē, ka tendence palielināties interesei par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām turpināsies arī 2019.gadā. Drošībnieki to skaidro, norādot, ka personas, kuras pirms pieciem gadiem saņēma uzturēšanās atļaujas, tagad vēlas tās atjaunot.
Dienests arī atzinīgi vērtē banku darbības fokusēšanu uz zema riska vietējiem, Eiropas Savienības vai eirozonas valstu klientiem. Tas ilgtermiņā uzlabošos kopējo investīciju vidi Latvijā un mazināšot ar finanšu reputāciju saistītos riskus, vērtē VDD.
Kā nosargāt valsts noslēpumu?
VDD uzsver, ka šogad nepieciešams uzsākt darbu arī pie grozījumu izstrādes Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Grozījumi nepieciešami gan tāpēc, lai novērstu pretrunas, kas radušās saistībā ar likumā Par valsts noslēpumu veiktajām izmaiņām, gan, lai ietvertu risinājumus vēl efektīvākai aizsardzības sistēmas nodrošināšanai, reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem informācijas aprites jomā.
Tāpat drošībnieki norāda, ka nepieciešams uzlabot normatīvo regulējumu, kas nosaka dienesta vajadzībām nepieciešamās informācijas aizsardzību, jo saskatītas pazīmes, kas liecina par šādas informācijas nepilnvērtīgu aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs. Galvenās problēmas ir saistītas ar statusa noteikšanu, apriti un citām darbībām, kas var veicināt informācijas dienesta vajadzībām nelikumīgu iegūšanu, nozaudēšanu vai izpaušanu, norāda dienests.
Nekā jauna – krievi nāk!