Karā Ukrainas austrumos krituši vismaz 220 Krievijas karavīri, bet separātistu un savu karavīru atbalstam konflikta laikā Krievija iztērējusi 53 miljardus rubļu (950 miljonus eiro), liecina nogalinātā opozicionāra Borisa Ņemcova un viņa līdzgaitnieku sagatavotais ziņojums «Putins. Karš».
Otrdien, 12.maijā, ar informatīvo ziņojumu, kura veidošanu min kā vienu no iespējamiem Ņemcova slepkavības iemesliem, nācis klajā politiķa līdzgaitnieks Krievijas liberālajā partijā RPR-Parnas – Iļja Jašins.
«Karš ar Ukrainu ir nepieteikts karš; zemisks, cinisks karš, kas pielīdzināms noziegumam pret visu Krievijas nāciju. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ieies vēsturē kā prezidents, kurš sanaidojis krievus ar ukraiņiem,» paziņojis Jašins, piebilzdams, ka ziņojuma mērķis ir sniegt Krievijas sabiedrībai plašus pierādījumus par Kremļa līdzdalību karā, ko valdošās amatpersonas noliedz.
Ziņojumā, ko Ņemcovs sācis veidot pēc tam, kad viņa palīdzību lūguši Ukrainas austrumos nogalināto krievu karavīru tuvinieki, pausts, ka pagājušajā vasarā kaujās pie Doņeckas apgabala Ilovaiskas pilsētas krituši vismaz 150 Krievijas karavīri, bet pie Debaļceves pilsētas šogad – vismaz 70 Krievijas karavīri.
Kā dokumentā pausto citē Reuters, karavīri pirms to sūtīšanas uz kaimiņvalsti tikuši atskaitīti no Krievijas bruņotajiem spēkiem, bet, karojot Ukrainā, pelnījuši pa līdz pat 90 000 rubļu (1 600 eiro) mēnesī.
Par kritušajiem karavīriem ģimenes, kuras apņēmušās informāciju neizpaust publiski, saņēmušas kompensācijas – ap trīs miljonu rubļu (54 000 eiro) apmērā.
Ziņojuma veidotāji arī aplēsuši, ka 10 mēnešu laikā Krievija savu karavīru un vietējo separātisko kaujinieku atbalstam iztērējusi 53 miljardus rubļu, kā arī nodrošinājusi militāro aprīkojumu.
Dokumentā norādīts arī, ka Krimas sagrābšana tikusi plānota ilgu laiku iepriekš, mērķtiecīgi vājinot varas struktūras Krimā un Ukrainas armiju.
Kremļa reakcija
Kremļa preses pārstāvis atteicies komentēt ziņojumu, kas izlaists pāris tūkstošu eksemplāru lielā metienā, norādot, ka nav to lasījis un ka nevarot pateikt, vai Putins to lasīšot.
Kā vēstīts iepriekš, Krievijas prezidents ir vairākkārt norādījis, ka Ukrainas austrumos karo krievu brīvprātīgie, bet Krievijas militārpersonu tur neesot.
Savukārt Krimas sagrābšanu Kremlis sākotnēji atainojis, kā atsaukšanos uz Krimas iedzīvotāju referendumā paustu vēlmi pievienoties Krievijai, bet šogad Putins atzinis, ka Krimas aneksija bijusi teritorijas «atgūšana», ko Kremlis īstenojis pēc tam, kad Kijevā no amata tika gāzts prokremliskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Ref: 111.111.103.1481