Krievijas sāktā Sīrijas bombardēšana vēl vairāk pastiprinājusi pilsoņu kara jūkli, kur dažādas konkurējošas varas ar līdzīgām pūlēm «velk deķi» katra uz savu pusi, vērtē eksperts.
«Arī iepriekš ir notikuši neticami komplicēti konflikti, kuros iesaistītas daudzas puses,» Sīrijas pilsoņu karu pielīdzinot Bosnijas karam deviņdesmitajos, vērtē britu Karaliskā Apvienoto Dienestu aizsardzības un drošības pētījumu institūta vadošais pētnieks Šašanks Joši.
«Vienīgi šoreiz likmes ir augstākas. Ja Irāna zaudēs Sīriju, tā zaudēs savu lielāko sabiedroto Tuvajos Austrumos. Ja Krievija zaudēs Sīriju, tas būs liels ģeopolitisks trieciens brīdī, kad tā saskaras ar [starptautisku] nošķirtību,» pētnieks skaidro ziņu aģentūrai AFP.
Kaut arī Krievija apgalvo, ka tās interesēs ir tikai vērsties pret grupējumu «Islāma valsts», tās pirmajos gaisa uzlidojumos 30.septembrī un 1.oktobrī doti triecieni dažādiem kaujinieku grupējumiem, kas norāda uz to, ka galvenais mērķis ir stiprināt Kremļa ilggadējā sabiedrotā Sīrijas prezidentu Bašara al Asada pozīcijas cīņā ar visiem viņa pretiniekiem, vērtē AFP.
Krievija ir tikai viens no «spēlētājiem» pārpildītā «spēles laukumā», kurā katra vara, ar paziņojumiem, ka vēršas pret terorismu, cenšas sasniegt savus mērķus.
Turcija veic uzlidojumus pret «Islāma valsti», taču lielākoties tie trāpījuši kurdu pozīcijām Sīrijas ziemeļos. Saūda Arābija un Katara konfliktā netieši karo pret savu sāncensi reģionā – Irānu.
«Un tad vēl ir Amerikas Savienotās Valstis, kuras ir noskaņotas pret Asadu, taču kļūst arvien skaidrāks, ka tās nevēlas uzņemties līdzvērtīgu risku,» secina Joši.
Ref: 111.111.103.2788