No 2003. līdz 2009. gadam visus būtiskākos jautājumus Latvijā izlēma tikai trīs cilvēki – Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tur neko nevarēja pateikt, intervijā ziņu portālam BNN.LV atzīst uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.
Latvijā ir trīs grupējumi – Lembergs, Šķēle un Šlesers, un ja tu esi liels un nevēlams uzņēmējs, atsūtīt uz tavu kompāniju finanšu vai muitas inspekciju ir vieglāk par vieglu. Ir ļoti viegli panākt, ka tavu uzņēmumu aiztaisa ciet pavisam, norāda Krūmiņš, piebilstot, ka šodien viss ir politizēts.
Bažās, ka Lembergs varētu būt premjers un Zaļo un zemnieku savienības pārziņā līdz ar to varētu nonākt arī Finanšu ministrija, Krūmiņš pārdevis sev piederošo uzņēmumu Man – Tess.
Vienlaikus uzņēmējs neslēpj, ja būtu Lemberga vietā, Ventspilī tiktu pārkrauti jau simts miljoni tonnu naftas,kā arī uzbūvētas divas trīs papildus trubas.
«Kopš 90. gadu sākuma valsts no šīs jomas nav ieguvusi nevienu kapeiku, līdzīgi kā tagad notiek ar airBaltic. Naudu saņēma vien daļa deputātu, kam Lembergs atnesa čemodānus,» pārliecināts Krūmiņš.
Viņaprāt, biznesu Latvijā sāk ļoti daudz cilvēku, jo tas, ka valsts atrodas labā ģeogrāfiskā stāvoklī patiešām nav tukši vārdi, tomēr tam nepieciešams arī valsts atbalsts.
Vaicāts par to, vai valsts atbalsts uzņēmējiem ir pietiekams, Krūmiņš atzīst, ka tas ir vājš. «Ja tu neesi apritē valdībā, tev ir ļoti grūti dabūt pat Eiropas fondu līdzekļus. Birokrātiskais aparāts ir tik liels, ka tikt pie tās āderes ir praktiski neiespējami. Kamēr cilvēks, kam radusies biznesa ideja, iziet cauri visai birokrātijai, spārni viņam jau nošļūk,» uzskata Krūmiņš.
Bailes, ka Lembergs varētu tikt ievēlēts par premjeru, Krūmiņš atklāja intervijā žurnālam Klubs, piebilstot, ka uzņēmumu nepārdotu, ja būtu zinājis vēlēšanu iznākumu: «Man bija bail, ka Lembergs varētu tikt ievēlēts par premjeru. Ja tā notiktu un man kādreiz apgāztos kāds vagons, uzreiz būtu zvans Vējonim vai zaļajiem.»
«Atceros, ka reiz presei pateicu pāris vārdu. Uzreiz zvans: «Jūlij, būs tev kāda inspekcija jāatsūta». Teicu: «Nē, viss. ņemu savus vārdus atpakaļ»,» tā, balstoties uz situācijām pagātnē, savu bažu cēloni skaidrojis uzņēmējs.
Krūmiņš intervijā arī paudis gandarījumu, ka Šlesers un Šķēle “ir pabīdīti nost no siles, tikai [Ventspils mērs Aivars] Lembergs krampjaini turas”.
«Varbūt viņam tieši jāļauj kļūt par premjeru, lai visi pārliecinātos, ka viņš valsts labā neko nevar izdarīt. Man bija kauns klausīties to cilvēku argumentus, kuri vēlēja par Lembergu. Viņš esot sakārtojis Ventspili, atnesis cilvēkiem debesmannu. Ventspilī viņš sēdēja uz zelta āderes, uz naftas trubas. Ja tās nebūtu, Lembergs nebūtu nekas. Neko tādu viņš nevarētu izdarīt ne Madonā, ne Jēkabpilī. Ja Preiļos kādas pensionāres mazdārziņā atrastu naftu, arī viņa vienā mirklī kļūtu par miljonāri. Atceros, cik skaisti un pārliecinoši Lembergs runāja Ventspils naftas vadības sēdēs, taču runa bija tikai un vienīgi par uzņēmēju, nevis pilsētas labklājību,» teicis Krūmiņš.
«2006.-2007.gadā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, viņš gribēja man noņemt zemesgabalu Kundziņsalā. Pirms tam krievu investori piedāvāja ieguldīt 30 miljonus, lai es varētu uzbūvēt lielāku termināli un te varētu nākt lielāki kuģi. Es vērsos pie valdības, toreiz Latvijas ceļš iedeva man zemi Kundziņsalā, atļāva būvēt trubu un piestātni, bet vēl vajadzēja uztaisīt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tajā laikā mainījās valdība, pie varas nāca [Einars] Repše. Ziedoju Jaunajam laikam 50 000, sarunāju, ka viņš neprotestēs pret projektu,» stāstījis Krūmiņš.
«Kamēr taisīju vides novērtējumu, Rīgas domē pie varas nāca [Gundars] Bojārs, arī viņa pārstāvētai partijai pirms vēlēšanām iedevu naudu, bet Lembergs iedeva vairāk. Es – 30 000, Lembergs ap 150 000, lai Rīgā nekas nenotiek. Man neatļāva būvēt, tas gabals tur šodien stāv. Pie manis atnāca [Rīgas brīvostas vadītājs Leonīds] Loginovs un teica, ka Krastiņš atļaus būvēt termināli, ja iedošu divus miljonus. Taču toreiz investori jau bija aizgājuši.»
Visas Krūmiņa intervijā pieminētās personas žurnālam kategoriski noliegušas uzņēmēja teiktā patiesumu.
Ref. 102.000.102.014