Kučinskis: Rail Baltica novērsīs vēsturisko netaisnību

Projekts Rail Baltica novērsīs vēsturisko netaisnību, kuras dēļ Latvija ilgstoši bijusi izolēta no vienotās Eiropas dzelzceļa telpas, trešdien, 30.novembrī, uzstājoties konferencē Projekta Rail Baltica progress 2016, sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Viņš norādīja, ka tā ir iespēja Baltijas valstīs izveidot Eiropas standartiem atbilstošu dzelzceļa sistēmu. «Šis projekts stiprinās baltiešu, kā pilntiesīgu Eiropas Savienības pilsoņu, mobilitātes iespējas un Baltijas valstu pilnvērtīgu integrāciju Eiropas transporta un loģistikas ekosistēmā,» sacīja Ministru prezidents.

Pirmo reizi Eiropā pārrobežu projektā tieši ir iesaistītas trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva un netieši vēl divas – Polija un Somija. Tiek prognozēts, ka šāda mēroga infrastruktūras projekts, kas realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu, gan tiešā, gan netiešā veidā palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu, veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti saīsinot ceļošanas laikus, cels nodarbinātības līmeni; radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos. Tāpat tas stiprinās ģeopolitisko stabilitāti, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Kučinskis, uzrunājot konferences dalībniekus, pauda, ka ir svarīgi, lai Baltijas valstis neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, kas neproduktīvas savstarpējās konkurences un domstarpību dēļ pagātnē Latvijai liedzis realizēt liela mēroga kopprojektus. «Rail Baltica jākļūst par Baltijas valstu vienotības un pragmatisma simbolu,» tā premjers.

Tāpat Ministru prezidents uzsvēra, ka, lai turpinātu sekmīgi virzīt uz priekšu Rail Baltica projektu, Baltijas valstīm ir svarīgi demonstrēt ciešu sadarbību un augstu projekta brieduma pakāpi. Šis ir kritisks faktors, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu un institūciju atbalstu un – līdz ar to – ilgtermiņa līdzfinansējuma pieejamību projektam.

Vienlīdz svarīgi Ministru prezidenta skatījumā ir Baltijas valstīm respektēt grūti panāktās vienošanās attiecībā uz projekta realizācijas un pārraudzības institucionālo ietvaru. «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem mums izdevās vienoties par skaidri saprotamu ietvaru projekta iepirkumu organizēšanai un uzraudzībai. Baltijas valstu radītajam kopuzņēmumam RB Rail ir iedots spēcīgs koordinatora mandāts. Tas nekavējoties jāievieš dzīvē!» uzsvēra Kučinskis.

Jāpiebilst, ka 2017.gadā Rīgā sāks atsavināt Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūvei nepieciešamos nekustamos īpašumus, trešdien, 30.novembrī, preses konferencē žurnālistus informēja Eiropas dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Driksna stāstīja, ka 2016.gads Rail Baltica projekta īstenošanā bijis svarīgs, jo pēc divu gadu ilgām konsultācijām valdība apstiprināja Rail Baltica trases plānu. Pateicoties tam, Latvija varēja sākt rīkot publiskos iepirkumus – Rīgas centrālās stacijas uzbēruma un tilta starptautisko metu konkursu, kur tika saņemti 15 piedāvājumi, bet starptautiska žūrija lēma piešķirt divas otrās vietas.

Tāpat patlaban noris iepirkums par Rail Baltica stacijas pirmās kārtas būvniecību starptautiskajā lidostā Rīga. Šī iepirkuma ietvaros tiks gaidīti pretendentu piedāvājumi, no kuriem izvēlēsies piecus, kuri tiks aicināti sagatavot projektēšanas finanšu piedāvājumus.

Starp būtiskākajiem veicamajiem darbiem 2017.gadā Driksna minēja Rail Baltica izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšana Rīgā. Lai to izdarītu, tiks veikti vairāki iepirkumi – par mērniecību un zemes ierīcību, kā arī nekustamo īpašumu vērtēšanu.

«Vispirms nekustamo īpašumu īpašnieki tiks informēti par procesa sākšanu, pēc tam sekos nekustamo īpašumu vērtēšana, tiks noskaidrots, cik daudz īpašumu nepieciešams dzelzceļa būvniecībai, pēc tam sekos vienošanās par kompensācijās izmaksājamo summu. Visbeidzot Satiksmes ministrija sagatavos līgumu, ko virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Nekustamo īpašumu īpašnieki saņems atlīdzību vispirms, bet tikai pēc tam īpašums tiks pārrakstīts uz valsts vārda,» informēja Driksna.

Trešdien Rīgā notiek konference Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016, kurā atbildīgo ministriju pārstāvji un projekta realizētāji pārrunā sasniegto progresu katrā no Baltijas valstīm, apliecinot Baltijas valstu vienotību projekta ieviešanā, informē Satiksmes ministrijā.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Ref: 102.000.102.14021