Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atteicies komentēt Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»
De facto atgādina, ka stāsta centrā ir Seišelu salu ofšors Parmas Corporation. Tas izgaismojies divās savstarpēji nesaistītās tiesu prāvās.
Parmas Corporation naudas pārskaitījumiem izmantojusi Krievijas minerālu ieguves kompānija Phosagro. Tās lielākie akcionāri ir Krievijas 26. bagātākais cilvēks Andrejs Gurjevs un Vladimirs Ļitviņenko. Ļitviņenko ir arī Sanktpēterburgas kalnrūpniecības universitātes rektors un Vladimira Putina vēlēšanu kampaņu vadītājs Sanktpēterburgā.
Vienošanos ar šo pašu Seišelu ofšoru Parmas pirms vairākiem gadiem slēdzis Andris Linužs. Linužs tagad vada valsts uzņēmumu Eiropas dzelzceļa līnijas, kas atbild par sliežu ceļa Rail Baltica ieviešanu Latvijā. Taču toreiz Linužs no bijušās Norvik bankas fonda Maltā vadības bija ieguvis pilnvaru un Seišelu salu ofšoram atdevis tiesības atgūt 2,5 miljonus eiro, ko fonds bija ieguldījis nekustamo īpašumu projektā Sanktpēterburgas tuvumā, vēsta raidījumā.
Tāpat kā nedēļu iepriekš, Linužs bija pārāk aizņemts, lai atrastu laiku intervijai ar de facto . Viņš sniedza atbildes rakstiski, taču uz tiešiem jautājumiem neatbildēja. Piemēram, par to kā atradis Seišelu salu ofšoru, ar ko slēgt vienošanos, uzsver LTV.
Linužs minēja, ka nav «ne pilnvarota persona, ne patiesā labuma guvējs, ne īpašnieks» kompānijās Parmas Corporation un Phosagro.
Linužs vēlreiz akcentēja, ka vienu no Phosagro akcionāriem, Krievijas prezidentam Putinam pietuvināto Sanktpēterburgas kalnrūpniecības universitātes rektoru pazīst tikai kā šīs augstskolas students: «Man nekādu privātu darīšanu ar viņu nav bijis.»
Linužs de facto interesi par darījumiem ar Parmas mēģina sasaistīt ar politiskajām intrigām un vēlēšanām.
No premjera Kučinska teiktā var noprast, ka viņš paļaujas, ka drošības iestādes viņam sniegs viņu rīcībā esošu informāciju.