Šogad pērnās zāles dedzināšanas laikā sadeguši vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) elektrolīniju balsti Balvu un Strenču novadā, radot bojājumus AS Sadales tīkls elektrotīklam un izraisot elektroapgādes pārtraukumu vairākiem desmitiem mājsaimniecību.
Uzņēmums aicina iedzīvotājus ievērot maksimālu piesardzību un, ja pamanīts kūlas ugunsgrēks, it īpaši elektroapgādes iekārtu tuvumā, par to pēc iespējas drīzāk ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, zvanot uz 112, AS Sadales tīkls bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404 vai saziņai izmantot sociālos tīklus – Twitter un Facebook.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits Latvijā arvien pieaug. Ja 2013.gadā visā Latvijā reģistrēti 2 316 kūlas dedzināšanas gadījumi, tad jau 2014.gadā šo ugunsgrēku skaits sasniedza 4 044.
Katru gadu pērnās zāles dedzināšanas izraisītie ugunsgrēki nodara postījumus gan videi, gan gaisvadu elektrolīnijām un transformatoru apakšstacijām. Šogad uzņēmums jau reģistrējis divus gadījumus – Balvu un Strenču novadā, kad pērnās zāles dedzināšanas ugunsgrēkos tika nopietni apdraudēta vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) gaisvadu elektrolīniju darbība un elektroenerģijas piegāde uzņēmuma klientiem.
Latvijas elektrotīkls nav iedomājams bez gaisvadu elektrolīnijām, kuru kopgarums pārsniedz 66 000 kilometru, un bez gaisvadu elektrolīniju balstiem, kuri arī visvairāk cieš kūlas ugunsgrēkos. Elektrolīniju koka balstiem aizdegoties, rodas apdraudējums elektrolīnijai visā tās garumā, tādēļ šādos gadījumos uzstādītā automātiskā līniju aizsardzības sistēma atslēdz elektroenerģijas piegādi lietotājiem, kuru elektroapgādi šī elektrolīnija ikdienā nodrošina. Piespiedu atslēgums, lai novērstu ugunsgrēka postījumu sekas un atjaunotu elektroenerģijas piegādi, var ietekmēt dažus desmitus klientu mazāk apdzīvotās lauku teritorijās līdz pat vairākiem tūkstošiem lietotāju blīvāk apdzīvotās vietās un pilsētās, tādējādi bez elektroapgādes atstājot ievērojamu daļu klientu un paralizējot uzņēmumu un valsts iestāžu darbu.
Ņemot vērā elektrotīkla bojājuma raksturu, bojātā elektrolīnijas posma atjaunošanas laiks var ilgt no dažām stundām līdz pat diennaktij. Šie notikumi būtiski ietekmē uzņēmuma ikdienas darbu, jo bojājumu novēršanai nekavējoties jāpiesaista elektromontieru brigādes, pārtraucot plānotos elektrotīkla atjaunošanas un remontu darbus, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroenerģijas piegādi klientiem, kuriem tā pārtraukta kūlas ugunsgrēka dēļ, skaidro uzņēmumā.
Apdeguši līniju balsti, pat ja tie ir tikai daļēji bojāti, ir ļoti bīstami, jo samazinās balstu noturīgums, tie var lūzt un gāzties, apdraudot iedzīvotāju drošību. Elektrolīnijas balstam sadegot, vads nonāk uz zemes, radot bīstamu situāciju gan glābējiem, gan apkārtējai sabiedrībai. Turklāt jāņem vērā, ka līdz vides un elektrotīklu bojājumiem, pērnās zāles dedzināšana pakļauj briesmām arī bērnus.
Tikmēr VUGD informē, ka aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 17.marta plkst. 6:30 līdz 18.marta plkst. 6:30, glābēji saņēma 200 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 1 127 kūlas ugunsgrēki.
Otrdien kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā un kopumā izdegušas teritorijas apmēram 510 hektāru platībā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Latgalē – 54, tai seko Zemgale ar 52 un Rīga un Rīgas reģions ar 42, savukārt Vidzemē reģistrēti 32 un Kurzemē 20 kūlas ugunsgrēki.
Kūlas dedzināšanas rezultātā degušas arī vairākas ēkas. Daugavpilī Nometņu ielā dega kūla divu hektāru platībā un tā rezultātā dega četras dārza mājas 12 m2 platībā, savukārt Bauskas novadā, degot kūlai piecu hektāru platībā, nodega arī neapsaimniekota ferma 100 m2 platībā. Apes novada Virešu pagastā kūlas dedzināšanas rezultātā dega šķūnis 30 m2 platībā un siena ruļļi 10 m2 platībā, kā arī 25 siena ruļļi nodega Daugavpils novada Tabores pagastā, kad degot kūlai 60 hektāru platībā dega arī elektriskais stabs. Rēzeknes novada Sakstagala pagastā dega kūla deviņu hektāru platībā un nodega neapsaimniekota ēka 30 m2 platībā, savukārt Krustpils novadā dega kūla deviņu hektāru platībā un dega arī neapsaimniekots šķūnis 28 m2 platībā. Neretas novada Zalves pagastā degot kūlai 5 000 m2 platībā nodega arī šķūnis 105 m2 platībā, bet Balvu novada Vīksnas pagastā degot kūlai desmit hektāru platībā aizdegās arī neapsaimniekota ēka 35 m2 platībā. Jūrmalā un Ķekavā dega kūla kopā ar krūmiem – 500 m2 un četru hektāru platībā.
Kūlas dedzināšana ir arī izraisījusi vairākus mežu ugunsgrēkus. Dobeles novadā degot kūlai 70 hektāru platībā dega arī meža zemsedze un baļķi 200 m2 platībā. Kārsavas novada Mērdzenes pagastā dega kūla divu hektāru platībā un meža jaunaudze viena hektāra platībā, savukārt Carnikavas novada Garciemā dega meža zemsedze viena hektāra platībā un kūla 600 m2 platībā. Līvānu novada Jersikas pagastā dega kūla 2 000 m2 platībā un mežs 3 000 m2 platībā. Garkalnē dega meža zemsedze 7 000 m2 platībā, bet Salacgrīvas novadā dega meža zemsedze viena hektāra platībā.
Ref: 102.000.102.9411