Divas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas kuluāros kā reālākie apspriesti divi varianti. Apspriesta iespēja par Valsts prezidentu ievēlēt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vai arī variants, ka neviens no kandidātiem netiek ievēlēts un ir jārīko jaunas vēlēšanas, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rīcība tās izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Mārtiņa Bondara izbalsošanas gadījumā nav zināma, jo partija par to nav lēmusi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Bondars.
«Šāds scenārijs nevienam nav padomā,» teica Bondars. Viņš gan izteica cerību, ka visi LRA deputāti atbalstīs viņa kandidatūru vēlēšanās gan atzīstot, ka tā kā balsojums būs aizklāts, kontrolēt partijas biedru balsojumu ir neiespējami.
Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka LRA un Valsts prezidenta amata kandidātam Egilam Levitam ir līdzīgi viedokļi par tādiem jautājumiem kā sabalansēta reģionu attīstība un latgaliešu un līvu valodas mācīšana skolās. Tā pēc abu pušu tikšanās sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Levits atbalstot latgaliešu un līvu valodas mācīšanu attiecīgo pašvaldību skolās, ņemot vērā vietējo dialektu nozīmi Latvijas kultūrā, norādīja Liepiņš. LRA pirmdienas tikšanās bija īsāka nekā ar citiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, jo par Levita nostāju vairākos jautājumos jau ir bijusi iespēja uzzināt publiskajās diskusijās.
LRA kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās izvirzījusi deputātu Mārtiņu Bondaru, un politiskais spēks vēl neesot izšķīries, kā rīkoties gadījumā, ja Bondars pēc dažiem balsojumiem “atkritīs” un par viņu vairs nebūs iespējams balsot, norādīja Liepiņš.
Kā ziņots, iepriekš valdošā koalīcija vēlējās vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība, bet pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēmuma virzīt Levitu Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem.
LRA iepriekš sliecās nākamajos balsojumos, ja nebūs vairs iespējams iestāties par Bondaru, drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu. Savukārt atsevišķi deputāti varētu rosināt paredzēt brīvo balsojumu. Netiek izslēgta iespēja, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim.
Kāda kandidāta atbalstu varētu stiprināt arī No sirds Latvijai (NSL) atsevišķu deputātu iespējamā izvēle nepieturēties pie «partijas līnijas». Politiskais spēks iepriekš vienojās, ka NSL neatbalstīs nevienu kandidātu. Izņēmuma tiesības šajā lietā būs deputātam Ringoldam Balodim, kurš jau laicīgi paudis atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūrai. Taču, Levitam «izkrītot no kandidātu listes», arī Balodim būšot jāievēro NSL valdes un frakcijas kopsēdē lemtais, iepriekš norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Tikmēr neoficiāli tiek pieļauts, ka NSL pārstāvju balsis varētu sadalīties, iespējams, atbalstot ZZS vai Saskaņas pozīciju prezidenta vēlēšanu jautājumā.
Iepriekš visu trīs koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka neizslēdz iespēju vienoties par vienu kandidātu, ja otrs koalīcijas partiju virzīts kandidāts «izkritīs» kādā no balsojumiem.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš norādīja, ka šajā situācijā partija sasauks valdes un frakcijas sēdi, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Tikmēr pats Levits pauda, ka drīzāk būtu gatavs kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmajā prezidents netiks ievēlēts. Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacīja – ja kāds no koalīcijas kandidātiem «izkritīs» kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs koalīcijas kandidātu, kas turpinās cīņu par prezidenta amatu. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāsasauc koalīcijas sanāksme.
Iepriekš neoficiāli izskanēja šaubas par pašas ZZS vienprātību par atbalstu Vējonim, taču pēdējā nedēļā gan tiek pieļauts, ka ZZS frakcija varētu būt vienota šajā jautājumā. Līdz šim izskanējis, ka kāds ZZS deputāts iepriekš skeptiski izteicies par iespēju atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Minētais parlamentārietis varētu gan būt pārliecināts tomēr balsot par politiskā spēka kandidātu.
Arī opozīcijas partija Saskaņa pagaidām nevēlas atklāt, kuru kandidātu atbalstītu, ja kādā no balsojumiem vismazāk balsu saņemtu šī politiskā spēka Valsts prezidenta amatam virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saskaņas balsis «būs viegli saskaitāmas», proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu – Dolgopolovu. Savukārt, ja viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa Saskaņas frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs.
No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena «balsojums» vietā gan lietots vārds «kārta», taču publiskajā telpā ar «kārtu» bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.
Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā. Vēlēšanas būs aizklātas. Lai tās noritētu raitāk, plānots iekārtot vairāk balsošanas kabīņu Saeimas deputātiem.
Paredzams, ka parlamenta ārkārtas sēdē, kurā vēlēs Valsts prezidentu, piedalīsies arī paši amata kandidāti – Mārtiņš Bondars no LRA, Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas, Raimonds Vējonis no ZZS un Egils Levits, kuru izvirzījusi Nacionālā apvienība.
Visus partiju pieteiktos kandidātus par atbilstošiem Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem pagājušajā nedēļā atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Ref: 102.000.102.9957