Labākajām filmām un kino profesionāļiem pasniegtas Lielā Kristapa balvas

Rīgas Starptautiskā kino festivāla un Latvijas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps noslēguma ceremonijā ceturtdien, 11.decembrī, piešķirtas balvas pēdējo divarpus gadu laikā uzņemtajām un pabeigtajām labākajām filmām un kino profesionāļiem 24 nominācijās.

Pirmo reizi festivāla un Latvijas kino vēsturē Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā saņēma divas personas – radošais tandēms režisors un operators Ivars Seleckis un montāžas režisore Maija Selecka. Viņi ir pāris gan kino, gan dzīvē. Balvu viņiem pasniedza pasaulē slavenā aktrise un režisore Līva Ulmane.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu starptautiska žūrija atzina režisora Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu (prod. Gatis Šmits, Alise Ģelze). Filma bija nominēta piecās kategorijās un latviešu kino augstāko apbalvojumu kā labākais spēlfilmas režisors saņāma režisors Jānis Nords un balvu kā Labākā aktrise galvenajā lomā saņēma Vita Vārpiņa. Arī pēc skatītāju balsojuma kinoteātrī filma saņēma balvu kā skatītāju simpātija. Filma stāsta par to kā šķietami nenozīmīga piezīme skolā iesāk piedzīvojumiem bagātu nedēļu divpadsmitgadnieka Raimonda dzīvē. Viņš aizbēg no mājām, iekuļas apšaubāmā afērā ar lokālo prostitūtu, nonāk policijas redzeslokā un visbeidzot atrisina samilzušo konfliktu gan ar mammu, gan savu labāko draugu.

Lielo Kristapu nominācijā Labākā īsmetrāžas spēlfilma saņēma režisora Stanislava Tokalova filma Mazliet ilgāk (prod. Stanislavs Tokalovs). Filmā jauns puisis Amdis piedāvā savas vecāsmātes draudzenei – Mārai, kurai atlicis dzīvot pavisam nedaudz, izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc nāves.

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu nosaukta režisora Pētera Krilova personiskais stāsts par sevi un tēvu Uz spēles Latvija (prod. Uldis Cekulis). No kino arhīvu materiāliem viņa stāsts par tēvu cieši savijas ar padomju Latvijas čekistu viltīgo spēli pret zviedru-angļu-amerikāņu izlūkdienestiem. Čekas sausās un skarbās nopratināšanas protokolu lapas filmā atdzīvojas melnbaltās plastilīna animācijās.

Savukārt Lielo Kristapu kategorijā Labākā dokumentālā filma līdz 65 min ieguva režisora Dāvja Sīmaņa Pēdējā tempļa hronikas (prod. Guntis Trekteris), kurā ar poētisku minimālismu filma izseko Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Režisors Dāvis Sīmanis ar komandu saņēma arī Latvijas valsts meži speciālo balvu – radošo komandējumu nedēļas garumā atpūtas centrā Ezernieki dokumentālās filmas scenārija radīšanai.

Labākā animācijas filma ir Akmeņi manās kabatās (rež. Signe Baumane, prod. Signe Baumane, Sturgis Warner, Roberts Vinovskis). Tās režisore Signe Baumane par šo darbu saņēma arī Lielo Kristapu nominācijā Labākais scenārists un Labākais animācijas filmas režisors. Akmeņi manās kabatās ir animācijas filma pieaugušajiem, patiesos notikumos balstīts fantastisks stāsts par piecām Signes Baumanes dzimtas sievietēm, Signi pašu ieskaitot, viņu cīņu ar dzīves pārbaudījumiem, depresiju un neprātu.

Labākais animācijas filmas mākslinieks ir Edmuds Jansons par divām filmām Kora turneja (rež. Edmunds Jansons; prod. Sabīne Andersone) un Starptautiskā tēvu diena (rež. Edmunds Jansons; prod. Sabīne Andersone). Animācijas filmai Kora turneja ir arī balva kategorijā Labākais skaņu režisors, ko saņēma Ģirts Bišs.

Par labāko debijas filmu – nosaukta Jura Kursieša pilnmetrāžas spēlfilma Modris (prod. Juris Kursietis, Vicky Miha, Ingmar Trost), kura saņāma arī internata portāla Delfi.lv lasītāju balvu, kas tika noteikta interneta balsojumā. Šīs filmas aktrise Rēzija Kalniņa saņēma Lielo Kristapu kā Labākā aktrise otrā plāna lomā. Filma stāsta par jaunieti Modri, viņa attiecībām ar māti un sava nezināmā tēva meklējumiem.

Filmu kategorijā Labākā minorā kopprodukcijas filma atzīta Latvijas un Lietuvas kopražojuma filma Spēlmanis (Studio Uljana Kim, Lit, LV producents Roberts Vinovskis, studija Locomotive Productions; rež. Ignas Jonynas). Šajā kategorijā tika vērtētas Latvijas un citu valstu kopražojumu filmas, kurās strādājuši Latvijas profesionāļi un Latvijas producents «mazā» kopproducenta statusā. Šīs filmas operators Jānis Eglītis saņēma apbalvojumu kā Labākais spēlfilmas operators un Flyvision un Rigafilms sarūpēto specbalvu – gaisa filmēšanu. Filmā Spēlmanis ātrās palīdzības mediķis un kaislīgs spēlmanis Vinsents, sapratis, ka nespēs nomaksāt savus azartspēļu parādus, atrod situācijai radikālu risinājumu – pats izveido nelegālu azartspēli uz dzīvību un nāvi.

Profesionālajās nominācijās par labāko aktieri galvenajā lomā žūrija atzina Jāni Āmani filmā Sapņu komanda 1935. Šīs filmas kostīmu māksliniece Sandra Sila apbalvota kategorijā Labākā kostīmu māksliniece un Līga Pipare kā Labākā montāžas režisore.

Labākais aktieris otrā plāna lomā ir Ziedonis Ločmelis par tēlojumu filmā Džimlairūdi rallallā.

Labākais dokumentālās filmas režisors ir Viesturs Kairišs par darbu Pelikāns tuksnesī, kā arī šī filmas operators Gints Bērziņš saņēma Lielo Kristapu kategorijā Labākais dokumentālās filmas operators.

Labākās mākslinieces ir Kristīne Plūksna-Zvagule un Ieva Romanova par darbu filmā Escaping Riga. Arī šīs filmas grima māksliniece Sarmīte Balode saņēma balvu kā Labākā grima māksliniece.

Labākais mūzikas autors ir Jēkabs Nīmanis, kurš Lielo Kristapu saņēma par darbu filmās Māra un Vairāk nekā dzīve. Filma Māra saņēma arī laikraksta Diena specbalvu – laikraksta abonementu nākamajam gadam.

Šogad atsevišķā konkursā tika vērtētas arī studentu filmas, kuras varēja noskatīties gan Kaņepes Kultūras centrā, gan TV24 ēterā. Balvu saņēma Lizetes Murovskas animācijas filma Vakars uz ezera un Lienes Lindes filma Četri mielasti.

Latvijas Kinoproducentu asociācija kā labāko kino mecenātu apbalvoja AS Capital valdes priekšsēdētāju Ivaru Putniņu. Savukārt Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvija īpašo balvu saņēma režisore Signe Birkova par filmu Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze

Pirmo reizi balva tika piešķirta kādai no Eiropas filmām, ko noteica skatītāju balsojumā kinoteātros Rīgas Starptautiskā kino festivāla seansu laikā. Balva piešķirta Umberto Pasolini filmai Klusā dzīve, tāpēc statuete ceļos uz Itāliju.

Šī jaunā balvas piešķirta, uzsverot Latvijas filmu piederību Eiropas kino nozarei, un sakarā ar to, ka pirmo reizi Lielais Kristaps notiek starptautiska pasākuma – Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros, ievadot Eiropas Kino akadēmijas (EKA) balvu pasniegšanas ceremonijas, kas notiek Rīgā 2014.gada 12.-13.decembrī.

Festivālam tika pieteiktas teju 100 filmas, no kurām konkursā iekļuva 34. Pirmo reizi festivāla vēsturē kino darbus vērtēja starptautiska žūrija.

Lielā Kristapa šīgada konkursa žūrijā bija: režisors Jānis Streičs kā žūrijas priekšsēdētājs, producents, Latvijas Kinoproducentu asociācija pārstāvis Bruno Aščuks, operators un Kinooperatoru ģildes pārstāvis Valdis Eglītis, filmu kritiķe un filmu kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvija pārstāve Anita Uzulniece, režisors un Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis Andis Mizišs, animācijas režisore Roze Stiebra un 3 ārvalstu viesi – filmu kritiķe un Krievijas kinoakadēmijas NIKA locekle Elena Stishova (Krievija), kino žurnālists un kritiķis Jan Schulz – Ojala (Vācija) un kino teorētiķis un Norvēģijas filmu institūta pārstāvis Jans Eriks Holsts (Norvēģija).

Ref: 102.000.102.8830