Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) aicina valdību neatbalstīt Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuros plānots paaugstināt valsts nodevu par licences izsniegšanu no 71 140 eiro uz 250 000 eiro, informē LAFPA.
Tāpat ministrijas sagatavotajos noteikumos paredzēts ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību paaugstināt no 14 225 eiro uz 55 000 eiro, atzīmē LAFPA.
«Līdzīgi kā Konkurences padome, uzskatām, ka nesamērīgs nodevu paaugstinājums, kādu piedāvā Ekonomikas ministrija, var būtiski ierobežot jau esošo tirgus dalībnieku skaitu, piespiežot mazākos tirgus dalībniekus atstāt tirgu vai apvienoties ar lielākiem. Tāpat, paaugstinot valsts nodevu līdz ceturtdaļu miljonam, ir skaidrs, ka jauni uzņēmumi tirgū nesāks strādāt,» uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot valdību neatbalstīt piedāvātās izmaiņas.
Asociācija atgādina, ka pēdējās izmaiņas nebanku kreditēšanas nozares regulējumā stājās spēkā šā gada jūlijā. Ar tām tika ierobežota gada procentu likme – atkarībā no aizdevuma termiņa četrām līdz 21 reizei.
«Pēc pēdējām izmaiņām likumos tirgu jau ir atstājuši vairāki mazie nozares spēlētāji. Prognozēju, ka vēl daļa decembrī nepagarinās licenci, līdz ar to šādu papildu izmaksu pieaugumu uzņēmumi nespēs nodrošināt. Ja valdība rosina izmaksu pieaugumu nebanku tirgus dalībniekiem, tad arī banku sektorā šis jautājums ir jāpārskata, lai saglabātu vismaz teorētisku iespēju konkurēt,» stāsta asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Asociācija uzskata, ka valsts nodeva nevar būt instruments, lai iegūtu papildu ienākumus valsts budžetā, bet gan tā tiek veikta, lai nodrošinātu nozares uzraudzības funkciju.
Līdz šim veiktās iemaksas pilnībā sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centra izdevumus, turklāt veidojās pārpalikums, līdz ar to asociācija uzskata, ka nav pamata iemaksu palielinājumam.
LAFPA arī uzskata, ka piedāvātā nodevas maksa arīdzan ir nesamērīga, ja salīdzina to ar maksājumiem, ko veic Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi. Lietuvā ir noteikta maksa 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, savukārt Igaunijā maksājums ir no 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.