AS Latvenergo piedāvā pirkt elektroenerģiju arī par biržas cenām, taču parasti klienti ir diezgan piesardzīgi pret to, jo tas ir cenu risks, sacījis AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss.
Vaicāts, vai Latvijā lielie uzņēmumi biržas cenu neizvēlas, viņš atzina, ka tas nav populāri, jo tas nav īpaši prognozējami. «Ja paskatās, piemēram, uz vidējo cenu grafiku 2010.gadā, ir redzams, ka ir zināmas dienas, kad nebūtu bijis labi pirkt elektrību par biržas cenām,» teica Bariss.
Viņš informēja, ka Latvenergo biržas cenu izmanto dažādās formās, piemēram, garākos termiņos. Populārākie ir gada, divu un trīs gadu fiksētas cenas kontrakti, energokompānija piedāvā arī cenas piesaisti biržas cenai pilnā vai daļējā apjomā.
Pēc viņa teiktā, cenu risks arī ir viens no iemesliem, kas varētu atturēt pašus lielos patērētājus piedalīties biržā, kad tiks izveidots Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) Latvijas apgabals.
Viņš minēja, ka uzņēmumam, kas pats vēlētos pirkt elektrību biržā, būtu nepieciešams līgums ar AS Augstsprieguma tīkls, jābūt balansēšanas līgumam, kā arī līgumam ar Nord Pool par tirdzniecību.
Nepieciešamība nodrošināt balansēšanu ir viens no riska faktoriem. Patērētājam ir jānopērk tas apjoms, ko viņš ir deklarējis, bet, nespējot to izpildīt, par to ir jāmaksā. Klientam ir iespēja aktuālās dienas tirgū pirkt un pārdot, ja redz, ka nopircis par maz un vajag vairāk, skaidroja Latvenergo valdes loceklis un piebilda, ka, iespējams, tas ir lētāk nekā palikt nebalansā. Vai otrādi – ja iekārtas ir atslēgušās un patērētājs nopircis par daudz, tas var pārdot.
Lūgts izteikt prognozes, vai varētu pieaugt uzņēmumu interese pašiem darboties biržā, Bariss atbildēja atturīgi. «Ļoti labi saprotam, ka, līdzīgi kā jebkurš tirgotājs, esam pa vidu starp ražotāju un lietotāju. Tirgotāja uzdevums ir nopirkt preci no dažādiem piegādātājiem, sakomplektēt to, ko klients vēlas, radot pievienoto vērtību, un piegādāt uz māju tā, kā viņš grib,» vērtēja Bariss.
Pēc viņa teiktā, standartlieta, ko klienti parasti gatavi pirkt, ir cenas riska apdrošināšana. «Varam daļu no riska atdot bankām, daļu varam uzņemties paši, jo pretī ir ražošana, daļu varam atstāt «atvērtu». Tā ir uzņēmuma riska stratēģija. Protams, uzņemamies arī balansēšanu, par ko klients var nesatraukties, citas ar klientu apkalpošanu saistītās lietas.»
Savukārt par mājsaimniecību iesaistīšanos viņš izteicās skeptiski, norādot, ka dalības maksa biržā ir lielāka par gada elektrības rēķinu.
Igaunijas Nord Pool apgabals darbību sāka pērn, savukārt Lietuvā ir sava birža Baltpool. Latvijas atbildīgās iestādes iepriekš paudušas cerību, ka Latvijas apgabals biržā tiks izveidots šogad, taču par to biržai jāpaziņo sešus mēnešus iepriekš. Pagaidām tā ar šādu paziņojumu nav nākusi klajā.