COVID-19 ietekme jūtama teju visā pasaulē. Citās valstīs mazāk, citās vairāk. Straujā vīrusa izplatība pievilkusi grožus arī ārzemju latviešiem, liela daļa palikusi bez darba, kaut sākotnējais mērķis – aizbraukt – bijis vairumam emigrējušo latviešu. Ārzemēs dzīvojošie latvieši portālam BNN dalās par koronavīrusa COVID-19 saistītajām izmaiņām un notikumiem Spānijā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā.
Spānija
*Spānijā saslimušo skaits ar COVID-19 reģistrēts 148,200 tūkstošiem cilvēku, bet mirušo skaits sasniedzis 14,792 tūkstošus.
Par situāciju Spānijas pilsētā Barselonā iespaidos dalīsies 24 gadus veca sieviete Alise Cibule, kura desmit mēnešus dzīvo Spānijā. Tur nonākusi, pateicoties Ekonomikas un kultūras augstskolas Erasmus projekta dotajai iespējai, līdz pat izsludinātajam ārkārtas stāvoklim strādājusi par fotogrāfi, organizējusi pasākumus un mācījusi bērniem angļu valodu. Jāmin, ka nu vairs palicis tikai viens darbs – iespēja attālināti mācīt bērnu platformā Skype.
Viņa stāsta: «Par šo vīrusu sāka runāt marta sākumā, tomēr reāli izjust COVID-19 ietekmi varēja izjust, sākot ar marta vidu jeb 13., 14., 15.martu. Arī darbā man pateica, ka ar 15.martu slēdzamies ciet. Jau februārī varēja novērot mazākas cilvēku plūsmas. 15.martā jau bija ciet visi restorāni, kafejnīcas. Viss bija ciet, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Man bija sajūta, ka Barselona kļuvusi par spoku pilsētu, cilvēki klaiņoja, es redzēju, ka viņi ir uztraukušies. Jau 16.martā Spānijā izziņoja, ka visiem ir jāpaliek mājās, ka bez vajadzības no mājas iet ārā nedrīkst.»
Par iešanu ārā bez vajadzības var piemērot vairāku tūkstošu naudas sodu
Viņa stāsta, ka 17.martā izsludināja ārkārtas stāvokli, brīdināja par soda apmēriem, ja bez vajadzības ies ārā. «Principā uz veikalu var iet vienu reizi nedēļā, no ģimenes var iet viens cilvēks, ejot veikalā ir jādezinficē rokas, jāvelk cimdi un obligāti jāievēro divu metru distance, kā arī pie veikala stāv cilvēks un uzrauga, lai veikalā nav vairāk par 50 cilvēkiem vienlaikus.»
«Ja cilvēks dodas uz veikalu, kas nav tuvumā dzīvesvietai, tad obligāti jāaizpilda veidlapa, kas ir elektroniski pieejama. Tā jāņem līdzi, jo policija to var pieprasīt. Ja nav ko uzrādīt, tad tiek uzlikta soda nauda no 600 līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro,» ziņo latviete.
Alises novērojumi par Spānijas policijas darbu: «Es teiktu, ka Barselonas policija ir pat diezgan vardarbīga. Ja redz, ka netiek ievērtos likums, viņi var pielietot fizisku spēku, un tiek likti milzīgi naudas sodi par ierobežojumu neievērošanu. Un redzu, ka policija patrulē ik pēc 10–15 minūtēm.» Jautājot, ko Alise redz, skatoties pa logu, viņa saka: «Vairums cilvēku sēž uz saviem balkoniem vai terasēm – viņi tur sporto, staigā uz priekšu un atpakaļ, lasa grāmatas, spēlē dažādus instrumentus, dzied.»
Lielbritānija
Premjerministram Borisam Džonsonam konstatēta saslimšana ar COVID-19
*Lielbritānijā saslimušo skaits ar COVID-19 ir 60,733 tūkstoši, bet mirušo skaits sasniedzis 7,097 tūkstošus.
Lielbritānijas valstsvīrs jeb Lielbritānijas premjerministram Borisam Džonsonam ir konstatēta saslimšana ar COVID-19. Šobrīd Džonsons atrodas intensīvajā aprūpe, stāvoklis ir stabils. Džonsonam inficēšanās tika konstatēta marta beigās. Kopš tā laika viņš atradās karantīnā savā Dauningstrītas rezidencē, no kurienes attālināti piedalījies valdības sēdēs un publiskojis vairākus video vēstījumus.
Jautājot Lielbritānijas pilsētas Pīterboro ārzemju latvietes iedzīvotājai Lanai Kodoliņai, vai cilvēkus satrauc valstsvīra saslimšana, viņa stāsta: «Varētu teikt ka pusi uz pusi, citi saka, ka tas tādēļ, ka nereaģēja pietiekami ātri, savukārt citi apgalvo, ka paši vainīgi, ka nav ievērojuši drošības noteikumus – distancēties sasveicinoties.»
Kamēr Latvijā tika slēgtas skolas, Lielbritānijā par to vēl nerunāja
Tā kā latviete joprojām seko līdzi notikumiem Latvijā, viņa teic, ka, kamēr Latvija bija sākusi rīkoties, tikmēr Lielbritānijā viss ritēja ierasto gaitu: «Es teiktu, ka viss sākās ar Latviju. Lai arī dzīvoju jau šeit astoņus gadus, es regulāri sekoju līdzi arī ziņām Latvijā. Lielbritānijā nekas līdz marta vidum ikdienā nebija mainījies, tāpēc saku, ka viss sākās ar Latviju, kad pēkšņi paziņoja, ka skolas tiks slēgtas. Tad es sāku domāt, ka pavisam drīz tas notiks arī pie mums, jo Lielbritānija taču ir krietni lielāka valsts nekā Latvija.»
Latviete palikusi bez darba
Lana ir skaistumkopšanas speciāliste, viņa oficiāli reģistrējusi un izveidojusi skaistumkopšanas salonu savās mājās, tāpēc pēkšņā ziņa par to, ka visi saloni jāslēdz ciet, bijis pamatīgs šoks.
«Tā bija pirmdiena, 15.marts. Atceros, ka biju iesnaudusies. Kamēr gulēju, biju palaidusi garām pēkšņo ziņu par to, ka neviens skaistumkopšanas salons vairs nedrīkst darboties. Man klientes bija sasūtījušas lērumu ziņu ar jautājumiem, vai es vairs nestrādāšu. Es pirmajā brīdī nesapratu, kas tagad būs. Un tad sākās murgs… Tas ir vienīgais mans ienākumu avots, tajā brīdī es sāku apjaust realitāti.»
Šobrīd Lanu glābj tālredzība jeb nelieli iekrājumi, kas bija paredzēti gan savai profesionālajai izaugsmei, nevis neparedzētiem izdevumiem. «Man ir nelieli iekrājumi, kā arī šobrīd mūs glābj tas, ka manam dzīvesbiedram ir oficiāls darbs, valsts maksā pabalstu 80% apmērā no ikmēneša algas. Vismaz kaut kādi ienākumi mums ir.»
Lūgta komentēt ikdienas novērojumus, ārzemju latviete min, ka, viņasprāt, vairums cilvēku ievēro valdības rīkojumus. Lielbritānijā ir atļaut reizi dienā iziet pastaigā un veikt iepirkumus, viņa gan izlēmusi šajā laikā pastaigās nedoties.
Jaunzēlande
* Jaunzēlandē saslimušo skaits ar COVID-19 reģistrēts 1,239 tūkstošiem cilvēku, kā arī reģistrēts viens mirušais.
Otrpus globusam – Jaunzēlandē uz dzīvi pārcēlusies latviešu meitene Sallija Meldre. Viņa piekritusi pastāstīt par saviem novērojumiem. Jautājot Sallijai, kā viņa varētu raksturot situāciju Jaunzēlandē sadzīviskā ziņā, latviete teic: «Ielas ir kā izslaucītas. Braucu ar riteni uz veikalu. Ceļš līdz veikalam ir apmēram septiņus kilometrus garš, taču es uz rokas pirkstiem varēju saskaitīt, cik cilvēku redzēju pa ceļam.»
Arī Jaunzēlandē strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas, jaunā sieviete lūgta komentēt situāciju, ieejot veikalā: «Pie veikala ir rinda. Tur ir cilvēks, kurš koordinē, cik cilvēku ieiet un iziet no veikala. Veikalā man izsniedza cimdus, izsmidzināmu dezinfekcijas līdzekli un salvetes, lai varu notīrīt savus iepirkuma ratiņus. Veikalā visi sveramie produkti ir aptīti ar plēvi, var nopirkt tikai sasvērtas paciņas. Savukārt pie augļiem un dārzeņiem ir liela izkārtne ar paziņojumu, lai neaizmirst kārtīgi tos nomazgāt.»
Cilvēki ir noraizējušies
Tāpat jautājām, kā cilvēki jūtas, ņemot vērā jaunos apstākļus visā pasaulē: «Visi ir noraizējušies, jo neviens jau nebija tam gatavs… Esmu runājusi ar citiem cilvēkiem, lai gan jaunzēlandieši pēc dabas ir ļoti miermīlīgi, šī situācija ieviesusi bailes par savu un līdzcilvēku veselību.»
Esmu pašizolācijā, tomēr algu saņemu
Ņemot vērā to, ka ir aizvērtas tik daudz tirdzniecības vietas, līdzīgi kā pie mums, arī Jaunzēlandē daudzi cilvēki palikuši bez darba. Jautājot, vai valsts sniedz kādu atbalstu saviem iedzīvotājiem, latviete stāsta, ka Jaunzēlandes valdība ir ļoti pretimnākoša. «Restorāns, kurā strādāju es, dabūja valsts grantu. Tas nozīmē, ka jebkurš privātais uzņēmums var pieteikties valsts grantam, kas nosedz darbinieka algu 80% apmērā no pēdējo četru nedēļu vidējās izpeļņas,» tā Sallija.
Turpinot viņa stāsta: «Mums šeit algu maksā reizi nedēļā, un es joprojām saņemu savu algu. Kopumā es nevarētu sūdzēties, esmu tikusi labos dzīves apstākļos un man šobrīd nav vajadzības iet meklēt darbu, lai izdzīvotu. Jaunzēlandes ekonomika ir daudz sakārtotāka nekā Latvijā, līdz ar to man šobrīd sirds ir mierīga. Šo atbalstu uzņēmums var saņemt līdz 11 nedēļām. Ja šis ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts, tad es nezinu, ko uzņēmumi darīs, vismaz pašreiz situācija ir stabila. Tāpat esmu dzirdējusi, ka Jaunzēlandē šobrīd ir arī saucamās kredītu brīvdienas, bet tā kā man nav neviena aizņēmuma, vairāk gan nemācēšu komentēt.»
Man šitie padomiski emigranti absolūti neinteresē.