Latviešu vīrieša vidējie uzkrājumi ir par 18% lielāki nekā sievietei

Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus galvenokārt veido neparedzētiem gadījumiem jeb «drošības spilvenam» – šāds motīvs vada 71% krājēju, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Savukārt otrs populārākais mērķis ir rūpes par savām vecumdienām, kam šobrīd krāj trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju.

Nepilna ceturtā daļa (24%) brīvos līdzekļus novirza savu sapņu realizēšanai, savukārt piektā daļa (19%) – rūpēm par bērnu nākotni. Tikai katrs desmitais krājējs to dara peļņas nolūkos. Kopumā uzkrājumus kādam konkrētam nolūkam veido divas piektdaļas jeb 41% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank aptaujas dati.

Populārākie naudas uzkrāšanas veidi ir noguldījums bankā (35%), skaidras naudas uzkrājumi (26%) un ieguldījums nekustamajā īpašumā (17%), liecina aptaujas dati. Tādi alternatīvi uzkrājumu veidi kā akciju vai vērtspapīru tirdzniecība, kā arī ieguldījumi investīciju fondos Latvijas iedzīvotāju vidū plašu popularitāti vēl nav guvuši (izvēlas vien attiecīgi 3% un 1% krājēju). Visbiežāk uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ikmēneša ienākumiem. Taču kopumā Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst naudas līdzekļu uzkrājumu veidošanai – to apgalvo vairāk nekā 70% respondentu.

Iecienītākais uzkrājumu veids ir krājkonts – to izmanto vairāk nekā 80% Swedbank noguldītāju. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kopējais krājkonta lietotāju skaits un tajā uzkrātā drošības rezerve vienam klientam ir pieaugusi teju par 15%. Lielākā daļa krājēju ir vecumā no 35 gadiem, un visbiežāk uzkrājumus veido sievietes (gandrīz 60% no visiem krājējiem). Tomēr apjoma ziņā galvenie uzkrājumu veidotāji ģimenē joprojām ir vīrieši – viena vīrieša vidējie uzkrājumi ir  par 18% lielāki nekā vidēji vienai sievietei.

«Krāšanas kultūra Latvijā attīstās pamazām, taču būtiski, ka arvien vairāk iedzīvotāju novērtē drošības sajūtu, ko sniedz uzkrājumu esamība. Analizējot datus, varam apgalvot, ka šobrīd Swedbank klientu vidū sasniegts vēsturiski lielākais uzkrājumu apjoms. Ik mēnesi atlicinot līdzekļus un pakāpeniski veidojot savu “drošības spilvenu” tīrs līdz sešu mēnešu ienākumu apmērā, var iegūt labu pamatu dažādām neparedzamām dzīves situācijām. Arī šī brīža iedzīvotāju primārā izvēle veidot uzkrājumu bankā liecina par drošības sajūtas nepieciešamību krājēju vidū,» atzīmē Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons.

Ref: 102.000.102.10377