Eiropas Savienības līmenī sākot gatavot iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju, arī Latvija analizē, kādas personas varētu iekļaut sankciju sarakstā gan no vēlēšanu komisijas, gan no spēka struktūrām, 19.augusta LTV Rīta panorāmā pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Pēc ministra vārdiem, Latvija rūpīgi seko notikumiem Baltkrievijā un skatās, ko Latvija var darīt, lai situācija kaimiņvalstī atkal nepāraugtu nopietnā vardarbībā.
Ministrs atzīmēja, ka ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem neapmierināto baltkrievu demonstrācijas ir plašas, taču Aleksandra Lukašenko varas vertikāle nedrūp, joprojām ir vērojama varas pretstāve, gan bez izteiktas vardarbības pielietošanas.
Latvijas politiķis uzsvēra, ka situācijai nav iespējami ātri risinājumi, turklāt no malas neviens neko atrisināt Baltkrievijā nevar, jo to var izdarīt tikai pati valsts sabiedrība.
Tāpat esot skaidrs, ka opozīcijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku par vēlēšanu uzvarētāju arī nevar atzīt, jo nav reālu vēlēšanu rezultātu, tikai ziņas, ka ir notikušas plašas to falsifikācijas.
Lasiet arī: Saeima aicina Baltkrieviju rīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas
Rinkēviču dara bažīgu tas, ka daudzi pasaules līderi par Baltkrieviju ir izvēlējušies runāt ar Krieviju, nevis ar pašu Baltkrieviju. Šādu loģiku varot saprast, tomēr Latvijas politiķis atkārtoti uzsvēra, ka risinājums problēmām ir rodams tikai pašā Baltkrievijā, nevis kaut kur ārpus tās.
Politiķis atzina, ka esot grūti spriest, ko Baltkrievijas jautājumā ir lēmusi Krievija, taču ministrs domā, ka šai valstij nebūtu izdevīgi baltkrievus nostatīt vienus pret otriem un ievest savā kaimiņvalstī karavīrus.
Kā ziņots, Baltkrievijā jau ilgāk nekā nedēļu turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais prezidents Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska – 10,1%.
Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot spēku, un aizturējušas vairākus tūkstošus protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai. Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bijušas spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.
Vienlaikus Baltkrievijā vēršas plašumā streiki, kuru dalībnieki arī izvirza pret režīmu vērstas politiskas prasības.
Tikmēr Lukašenko kategoriski atsakās piekāpties protestētāju prasībām un jau divkārt telefoniski sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, cenšoties viņu pārliecināt sniegt atbalstu grūstošā autoritārā režīma stabilizēšanai.