Uzņēmums Latvijas gāze ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, vēsta Latvijas Televīzija.
Uzņēmuma vadītājs Aigars Kalvītis atzinis, ka uzņēmums atsācis gāzes iepirkšanu, par to maksājot eiro, nevis rubļos.
Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma Gazprom, taču jaunā piegādātāja, no kura Krievijā gāze tiek pirkta, nosaukumu viņš atteicās izpaust.
«Latvijas gāze šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no Gazprom, jo mēs ar Gazprom nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs,» sacīja Kalvītis, jauno piegādātāju neatklājot, jo «tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam».
Kalvītis atkārtoti paudis pārliecību, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam neesot.
Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā ir nokļuvusi medijos minētā informācija, ka uzņēmums Latvijas gāze ir atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, norādīja dienestā.
VDD atbilstoši savai kompetencei regulāri veic pārbaudes par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. «Minētā informācija ir VDD redzeslokā, tomēr to šobrīd atturēsimies komentēt,» norādīja dienestā.
Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) aģentūrai LETA norādīja, ka par to, kāda satura līgumi ir noslēgti tirgotāju starpā – norēķinu kārtība, priekšapmaksa, pēcapmaksa – un to izpilde, proti, vai tirgotāji turpinās veikt samaksu citā valūtā, neietilpst SPRK kompetencē, jo tirgus ir atvērts un visiem tā dalībniekiem ir darījumu slēgšanas brīvība.
Atbildību par sankciju pārkāpumu var piemērot kompetentās iestādes, kas minētas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā – Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Banka.
Šīs iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus to uzraudzībā esošajām personām par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās. Kopš jūnija vidus gāzes plūsmas no Krievijas pieaug.
Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies pilnībā atteikties no Krievijas gāze no nākamā gada 1.janvāra. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Lasiet arī: Krievija pirms iebrukuma Ukrainā izveidojusi slepeno aģentu tīklu
Tāpat atbilstoši grozījumiem Enerģētikas likumā publiskajam tirgotājam ir pienākums nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apmērs laika posmam no attiecīgā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.