Pēdējo 20 gadu laikā viszemākie dzimstības rādītāji bijuši 1998. gadā (dzimušo bērnu skaits nokritās zem 20 000), visaugstākie – 1987. un 1988. gadā, kad dzimušo bērnu skaits pārsniedza 40 000. Tajā pašā laikā sieviešu skaits vecumā, kurā varētu laist pasaulē bērnus, būtiski nav samazinājies, raksta portāls nra.lv.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece stāsta: kopš astoņdesmito gadu beigām dzimstība samazinājusies par 45 procentiem. Savukārt dzimstības samazināšanās pēdējos divos gados izskaidrojama ar krīzes sākumu, jo vēl 2009. gadā pabalsti nebija būtiski samazināti.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks norāda: tieši IKP uz vienu iedzīvotāju jāņem vērā, salīdzinot bērnu pabalsta apmērus dažādās valstīs. Visās valstīs, kur bērna pabalsts ir lielāks nekā Latvijā, būtiski lielāki ir arī ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Čehijā (90 eiro), Polijā (50 eiro), Vācijā (sākot no 184 eiro), Francijā ģimenes pabalstu maksā no otrā bērna (123 eiro), Lielbritānijā (sākot no 87 eiro). Eiropas struktūras vērtējušas Latvijas bērnu pabalstu sistēmu un atzinušas, ka tā nav efektīva – pabalsti ir pārāk zemi. Pabalstam, lai tas būtu ģimenei nozīmīgs atbalsts, vajadzētu būt vismaz 24 latiem par vienu bērnu.
Godīgi sakot, ja pirms pāris gadiem es uzskatīju, ka atrunas par naudas trūkumu ir necienīgs aizbildinājums bērniņa nevēlēšanās, tad tagad es pati baidos, ja sanāktu palikt stāvoklī. Tā kā gan valstij, gan lielākajai daļai darba devēju ir reāli uzspļaut no augsta koka.