Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 20.septembrī, uz Latviju no Grieķijas pārceltas četras personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā viens pirmsskolas vecuma bērns.
Uz Latviju otrdien pārceltā ģimene ir no Sīrijas, un patlaban tā atrodas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, BNN uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Divām personām no pārceltās ģimenes ir pieredze drēbnieka arodā. Personas savos pieteikumos ir norādījušas arābu un kurmandži valodu zināšanas.
Jau ziņots, ka atbilstoši starptautiski noteiktajām procedūrām un Patvēruma likuma prasībām, tūlīt pēc ierašanās Latvijā Valsts robežsardzes amatpersonas pieņem pārvietoto personu iesniegumus un iepazīstina patvēruma meklētājus ar tiesībām un pienākumiem patvēruma procedūras laikā. Nākamajās dienās Valsts robežsardzes amatpersonas turpinās strādāt ar patvēruma meklētājiem un veiks nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai lietas materiālus varētu nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei turpmākam darbam un lēmumu pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros jau uzņēmusi 73 personas.
Jau vēstīts, ka valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm – Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm – šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu – bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.
Tāpat BNN jau rakstīja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.
Piemēram, trīs bērnu māmiņa no Sīrijas Bunana, kura vēl jūlijā klāstīja par plāniem iekārtot dzīvi Latvijā un jau nedaudz runāja latviski, stāstījusi, ka Latviju pametusi, jo valsts sarūpētais mentors nekādi neesot spējis palīdzēt atrisināt sadzīves problēmas. Visbeidzot naudu pirmajai iemaksai par dzīvokļa īri viņa nolēmusi prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un pie brāļa devušies paši.
Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.
Arī Labklājības ministrijā un biedrībā Latvijas Sarkanais krusts, kas nodrošina ārvalstniekiem mentora pakalpojumus, aģentūrai LETA atbildēja, ka tām nav informācijas par ārvalstnieku plāniem pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.
PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.
Ref: 102.000.102.13562