Latvijā katrs trešais iedzīvotājs precīzi nesaprot, kas veido elektrības rēķinu

Dati norāda, ka rūpīgāk ar rēķiniem iepazīstas cilvēki vecumā no 25 līdz 40 gadiem (40% snieguši atbildes, ka elektrības rēķini viņiem ir saprotami). Visvairāk rēķinos iedziļinās mājsaimnieces vai māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā (50%).

Reģionāli vismazāk elektrības rēķinos rakstīto izprotot Vidzemē – vien katrs ceturtais vidzemnieks (26%), savukārt galvaspilsētā izpratne ir salīdzinoši augstāka (33%). Latgalē rēķinos iedziļinājušies un tos saprot gandrīz puse cilvēku (45%), bet Kurzemē un Zemgalē vien katrs trešais (attiecīgi 32% un 29%).

«Normatīvo aktu dēļ elektrības rēķins tiešām ir sarežģīts, jo tajā ir iekļauta ne tikai maksa par mājsaimniecībā patērēto elektroenerģiju, bet arī citi obligātie maksājumi, kas būs identiski pie ikviena pakalpojumu sniedzēja – sadales un pārvades elektrības piegādes maksa un valsts noteiktā obligātā iepirkuma komponente,» atzīmē Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Turpinot, viņš skaidro: «Cilvēkam, kurš vēlas saprast un salīdzināt elektroenerģijas izmaksas pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, būtiskākais ir pievērst uzmanību vienas kilovatstundas izmaksām. Tikai tā varam noteikt izdevīgāko piedāvājumu, jo elektrības patēriņš katru mēnesi mainās.»

Jautājumā par to, cik es maksāju savam elektrības piegādātājam, būtu jāņem vērā: Patērētā elektrības apjoma dēļ rēķins svārstīsies no mēneša uz mēnesi. Savukārt tiem, kuri izvēlas izlīdzināto maksājumu ar konkrētu ikmēneša maksu, aprēķins par reālo patērēto elektroenerģijas apjomu tiks veikts gada izskaņā vai līdz ar elektrības tirgotāja maiņu.

Elektroenerģijas eksperts norāda, ka noteikt savu elektroenerģijas cenu ir visvienkāršāk, aprēķinot cenu par vienu kilovatstundu (kWh). «Lai to izdarītu ir jāsaskaita visas rēķinā norādītās summas par elektroenerģiju un jāizdala ar patērēto kWh skaitu. Dažādu pakalpojumu sniedzēju dažādos rēķinos rādītāju nosaukumi var atšķirties, bet visbiežāk iekļauj maksu par elektroenerģiju un apkalpošanas maksu vai abonēšanas maksu. Šajā aprēķinā neiekļauj maksājumus, kas attiecas uz sadales un pārvades pakalpojumiem, kā arī obligāto iepirkuma komponenti, jo tie visiem pakalpojumu sniedzējiem būs vienādi.

Savukārt jautājumā par to: Kam es maksāju?, eksperts atbild: «Rēķinā informācijas izkārtojumu nosaka ES regulas un likumi, elektroenerģijas tirgotājs nevar variēt ar saturu. Ikviena elektrības tirgotāja rēķinā ir iekļauta OIK (obligātās iepirkuma komponentes), kā arī sadales un pārvades maksas daļa. Sadalot rēķinu summu procentuāli, aptuveni 28% veido OIK daļa, apmēram 40% ir sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32% ir tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja maksa – no tiem aptuveni 28% veido elektrības iepirkums biržā vai pie vairumtirgotāja, un ap 4% – elektrības tirgotājam.»

Savu elektrības  rēķina maksu var samazināt, ierobežojot  elektrības patēriņu un/ vai izvēloties biržas tarifu, piemēram, tet Dinamiskais,  skaidro eksperts.

Norādot, ka pēdējo 24 mēnešu laikā tikai vienā mēnesī biržas tarifs ir bijis nedaudz augstāks nekā fiksētā cena, ko joprojām izmanto lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību. Turklāt biržas tarifs ļauj gudrāk lietot enerģiju – nedaudz pielāgojot savus paradumus un aktīvāk elektroenerģiju lietojot brīžos, kad tās cena biržā ir zemāka, iespējams ietaupīt.

Turklāt process ir automatizēts – elektrības patēriņa uzskaite notiek automātiski ar viedā skaitītāja starpniecību, un cena par elektrības patēriņu tiek aprēķināta ik stundu – atbilstoši tās attiecīgā brīža maksai biržā. Viedos skaitītājus bez maksas uzstāda AS Sadales tīkls visiem, kas izvēlas biržas cenām piesaistītu tarifu plānu, vēsta elektroenerģijas eksperts.

Pētījumu kompānijas Norstat veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja 2017. gada janvārī.

Ref: 225.000.103.904