Latvijas kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, neskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad ir gaidāmi aptuveni par 29% zemāki nekā 2008.gadā, ko nosaka nodokļu ieņēmumu kritums par 26% 2009.gadā un vēl par 4.4% 2010.gadā, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Lielā nodokļu ieņēmumu krituma pamatā ir straujais ekonomikas samazinājums – IKP faktiskajās cenās šogad ir sagaidāms par 23.5% mazāks nekā 2008. gadā, kas bija izaugsmes pīķa gads, būtiski ir pieaudzis bezdarbs, kritusies darba samaksa, uzsver speciālisti, vienlaikus norādot, ka šī gada laikā ir vērojama situācijas stabilizācija un uzlabošanās, un gada beigās var jau sagaidīt nodokļu ieņēmumu pieaugumus. Turklāt 2010. gada dati uzrāda, ka nodokļu ieņēmumu apjoms uzlabojas straujāk nekā IKP.
Turklāt jāņem vērā, ka laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam Latvijā bija ievērojami cikliski budžeta ieņēmumi, jo izaugsme būtiski pārsniedza potenciālo līmeni, kas veicināja darba samaksas un inflācijas kāpumu.
Tāpat Latvijas gadījumā jāņem vērā vairāki būtiski faktori, kas samazināja nodokļu ieņēmumus īpaši 2009.gadā.
Sākoties krīzei, iepriekšējos gados uzkrātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas tika izmantotas gan atmaksai uz nodokļu maksātāju kontu, gan kārtējo maksājumu segšanai. PVN pārmaksa kopš 2007.gada samazinājusies par 140 miljoni latu jeb 34%.
Lietuvas budžeta situācija ir līdzīgāka Latvijai – nodokļu ieņēmumi 2010.gada sešos mēnešos, salīdzinot ar 2008.gada sešiem mēnešiem, ir par 17% zemāki. Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums ir bijis nedaudz mazāks nekā Latvijā, turklāt arī izeja no recesijas ir nedaudz ātrāka.
Situācijas atšķirību Igaunijā pamatā nosaka fakts, ka Igaunijas attīstība bijusi mērenāka un nodokļu ieņēmumu kāpums sāka bremzēties jau agrāk nekā Latvijā, tas noteica lielā mērā arī mazāku ekonomikas samazināšanos krīzes laikā un ātrāku atkopšanās sākumu. Nodokļu ieņēmumi šogad Igaunijā tiek prognozēti aptuveni pagājušā gada līmenī.
Kopējie budžeta ieņēmumi Latvijai un arī pārējām Baltijas valstīm 2009. un 2010.gadā samazinājušies mazāk nekā nodokļu ieņēmumi, jo būtiski palielinājās nenodokļu ieņēmumi, tostarp Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Tāpat visās Baltijas valstīs šajos gados ir veikti būtiski nodokļu pasākumi, piemēram PVN likmes paaugstināšana un citi, kas arī daļēji kompensēja nodokļu bāzu sašaurināšanos krīzes ietekmē.