Latvijā palikuši vien pieci patvēruma meklētāji

No Eiropas Savienības (ES) īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki – viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Zalcmane noliedza, ka patvēruma meklētāji, kuri piekrīt pārvietošanai uz Latviju, jau sākotnēji šo zemi izvēlas tikai kā tranzītvalsti. Lielākā problēma esot tajā, ka cilvēki, kuri tiek atvesti uz Latviju, ļoti maz zina par šo valsti, un viņiem dotie trīs mēneši nav pietiekams laiks, lai sagatavotos patstāvīgai dzīvei. Pirmais, kas šokē, ir salīdzinoši skarbais Latvijas klimats, kura dēļ daudzi patvēruma meklētāji šeit saslimst, raidījumam stāsta Zalcmane.

Biedrības Patvērums Droša māja vadītājas skatījumā: «Latvija nav izdarījusi mājasdarbu», proti, Latvija nav sniegusi pietiekami objektīvu un vispusīgu informāciju pārvietojamajiem patvēruma meklētājiem par to, kas viņus šeit sagaida. Turklāt patvēruma meklētāju informētības līmenis par Latviju esot ļoti atkarīgs arī no valsts, no kuras tie tiek pārvietoti. No Grieķijas uz Latviju pārvietotie patvēruma meklētāji ir lietas kursā par to, kas viņus šeit sagaida, turpretim cilvēki, kuri atvesti no Itālijas un Turcijas, ir vāji informēti par dzīves apstākļiem mūsu valstī, skaidroja nevalstiskās organizācijas vadītāja.

«Protams, cilvēks atbrauc, un viņa gaidas ir daudz augstākas, nekā mēs varam dot. Mūsu valsts ir tik bagāta, cik ir. Mēs kā sociālie darbinieki šobrīd tiešām «dzēšam ugunsgrēku», lai cilvēki ziemas periodā iegūtu gan apģērbu, gan saņemtu dažāda veida palīdzību,» norādīja Zalcmane.

Biedrības Patvērums Drošā māja pārstāve atzina, ka, lai risinātu minētās problēmas, Latvijai galvenokārt vajadzētu skaidri definēt savu politisko nostāju – vai mēs atbalstām šos cilvēkus un tiešām iekļaujam viņus sabiedrībā, vai arī uzņemam un palaižam dzīvē – tās ir divas atšķirīgas lietas. «Ja Latvija grib paturēt šos cilvēkus un iekļaut sabiedrībā, tad viņiem, pirmkārt, ir jādod ilgāks sagatavošanās laiks par trim mēnešiem, otrkārt, šie patvēruma meklētāji ir pilnīgāk jāatbalsta gan materiāli, gan mājokļa jautājumā, gan valodas apmācībā, bez kuras praktiski nav iespējams strādāt.»

Zalcmane atzina, ka situācija ar patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ierodas ārpus ES īstenotās pārvietošanas programmas, ir krietni atšķirīga – šie cilvēki vairāk spēj novērtēt to, ka valsts viņiem piešķir patvērumu, un arī biežāk izvēlas palikt Latvijā. Pēc Zalcmanes stāstītā, gada laikā Latvija ir integrējusi četras šādas ģimenes, kuras mūsu valstī bija nonākušas ārpus ES īstenotās patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas, un visās šajās ģimenēs ir vairāki bērni.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Maltā, lai īstenotu kopējo ES patvēruma sistēmas stiprināšanu un informācijas sistēmu izmantošanu robežu pārvaldībā un drošībā, diskusijā izskanēja šāds viedoklis: «Latvijas vērtējumā svarīgi ir nodrošināt visaptverošu pieeju, lai migrācijas plūsmas apturētu vēl pirms ES robežas. Šajā kontekstā būtiski ir turpināt stiprināt ārējo robežu pārvaldību. Tāpat ir jāpieliek maksimālas pūles efektīvas atgriešanas politikas īstenošanā. Nozīmīga loma ir arī efektīvai sadarbībai ar galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm un stratēģiskai komunikācijai galvenajos migrantu tranzītpunktos, lai neradītu cilvēkos veltas cerības,» norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

BNN iepriekš ziņoja, ka o 1998.gada līdz 2016.gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 2 118 patvēruma meklētāji, kas ir visu gadu lielākais skaits. Bēgļa statuss ir piešķirts kopumā 118 personai, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss – 255 personām, norāda Pilsonības un migrācijas dienesta pieejamā informācija.

Apritējis gads, kopš Latvija uzņēma pirmos bēgļus Portāls LSM.LV min vairākus piemērus, kas kavē bēgļu iekļaušanos sabiedrībā: No tiem būtiskākie: trūcīgie pabalsti (139 eiro personai un 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli), trūcīgās valsts valodas zināšanas, kas kavē iekļaušanos darba tirgū. Valodas atvieglošanas jautājumu sola aktualizēt Iekšlietu ministrija, bet Ekonomikas ministrija jau piedāvājusi, personai saņemot statusu, izmaksāt divu mēnešu, ne viena mēneša pabalstu, kas ļautu vieglāk atrast dzīvokli vai mājokli, ko īrēt, jo nepieciešama arī drošības maksa. Šo apsvērumu dēļ daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu aizvien dzīvo Muceniekos vai pie brīvprātīgajiem.

Ref: 225.000.103.065